Siena izveidota bijušajā Ogres pilsētas ūdenstornī, kas vairākus gadu desmitus nepildīja savu funkciju. Pilsētas centrā esošais 23 metrus augstais Ogres ūdenstornis savu aktīvo darbību pārtrauca 80. gadu nogalē. Viens no tā nākotnes scenārijiem bija demontāža, bet iedzīvotāju aptaujā vairums vietējo tomēr priekšroku deva iecerei par profesionālas klinšu kāpšanas sienas izveidi torņa teritorijā.
"Tā ir lielākā, augstākā [siena] un tāda arī šobrīd paliks.
Ir ļoti maz tik augstu sienu pat Eiropā, jo parasti izbūvē zemākas," pastāstīja projekta idejas autors Rolands Ruģēns.
"Šajā gadījumā mūsu mērķis bija gan paslēpt torni, gan visu to savest tādā skaistākā vizualizācijā, tad nolēmām, ka izmantosim pilnu augstumu."
Pirmais izmēģināt jaunatklāto sienu devās rīdzinieks, Eiropas čempions kāpšanas sportā Edvards Gruzītis. Viņš "ReTV" norāda –
siena pavērs plašākas iespējas latviešiem ceļā uz olimpiskajām spēlēm, jo kāpšanas sports ir olimpiskais sporta veids.
"Olimpiskajās spēlēs ir apvienotas divas disciplīnas – boulderings un grūtā kāpšana," skaidroja Eiropas čempions jauniešiem kāpšanas sportā Edvards Gruzītis. "Mums Latvijā tieši pietrūka tās grūtās kāpšanas. Tagad Ogrē ir ļoti laba siena. Un te var trenēties gan profesionāls sportists, gan iesācējs."
Atklāšanas dienā savus spēkus kāpšanas sportā bija iespēja izmēģināt ikvienam interesentam.
"Bija grūti, bet aizraujoši," atzina apmeklētājs no Rīgas Linards.
ReTV: – "Pirmo reizi kāpi?"
Linards: – "Jā."
– "Kas ir tas foršākais?
– "Ka ir aizraujoši, ka vari kāpt un ir uz ko tiekties."
– "Tad šī nav pēdējā reize, kad šeit esi?
– "Visdrīzāk, ka nē."
"Ļoti labi, beidzot mums Latvijā ir tāda siena," uzskatīja arī apmeklētāja no Rīgas Evija.
ReTV: – "Beidzot, kāpēc tā?
Evija: – "Tik liela nav bijusi, un [te] ir arī ātrumkāpšanas siena."
Torņa demontāžas projekta izmaksas bija ap 100 tūkstošiem eiro. Sienas izbūve paredzēja nepilnus 600 tūkstošus, no kuriem 85% ir valsts finansējums.
