Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "4. studija" vērsās satrauktie Cēsu iedzīvotāji, kuri pavēstīja, ka piecu kilometru garā ceļa posmā virzienā no Cēsīm uz autoceļu P20, teju visi tur augošās alejas koki atzīmēti nociršanai.
"Es personīgi uzskatu, ka tā ir traģēdija, jo Latvijā nemaz nav tik daudz šādas alejas saglabājušās, kur ir lieli, brangi koki. Ziemā tur izskatās maģiski. Kā nekā Cēsīs mēs esam Gaujas Nacionālajā parkā, un manā izpratnē Gaujas Nacionālajā parkā mums vispār vajadzētu divreiz vai trīsreiz padomāt par koku ciršanu," sacīja Cēsu iedzīvotājs Roberts Ozoliņš.
Raidījums vērsās Cēsu pašvaldībā, lai noskaidrotu, kāpēc, veicot ceļa remontdarbus, ir jānocērt visi koki, kur saņemta lakoniska atbilde, ka šis jautājums neesot vis pašvaldības, bet gan uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" kompetencē.
Savukārt "Latvijas Valsts ceļi" paskaidroja, ka koki būvdarbu laikā tiks izcirsti, iztīrot grāvjus, lai atjaunotu ūdens atvades sistēmu, un to ciršana ir saskaņota ar pašvaldību.
"Cēsu novada Amatas apvienības pārvalde ir atļāvusi veikt 154 bērzu, 28 liepu, divu papeļu, piecu egļu, viena oša un vienas blīgznas nozāģēšanu. Vainagu veidošana tiks veikta astoņām liepām, astoņām kļavām un diviem ozoliem," norādīja "Latvijas Valsts ceļu" pārstāve Anna Kononova.
Tātad pašvaldība tomēr ir devusi zaļo gaismu koku ciršanai.
Bet vai tiešām šeit ir jānocērt teju 200 koki, kā rezultātā visa šī aleja tiks likvidēta?
Kononova skaidroja, ka lielākā daļa cērtamo koku ir ar bojātiem stumbriem un zariem vai ir cietusi no neveiksmīgas vainagu veidošanas, jo koki traucējuši elektrolīnijām. Lai iztīrītu grāvi, esot nepieciešams izcirst kokus, kas aug grāvja vietā, pretējā gadījumā paliks koki ar stipri bojātām saknēm, kas nozīmē – tie kaltīs un kritīs uz ceļa, apdraudot satiksmes drošību un cilvēku dzīvību. Savukārt grāvji ir jātīra, lai nodrošinātu, ka ūdens nekrājas ceļa konstrukcijās un nebojā tās.
Un tomēr – vai tiešām vismaz daļu no šiem kokiem vairs nevar glābt, lai saglabātu vismaz alejas aprises? Lai to noskaidrotu, raidījums lūdza Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektoru Andreju Svilānu apsekot šo aleju.
"Lai nodrošinātu šo virsūdens noteci no ceļa, tas grāvis vietām ir bijis nepieciešams, un te mēs redzam tos sakņu bojājumus, kas ir, – vienkārši šie koki ir jānovāc kaut vai tāpēc, ka tās saknes, pie tam balsta saknes, ir bojātas tik tālu, ka tur vairs neko nevar līdzēt. Tajā pašā laikā, kur ceļš atrodas uz uzbēruma un kur ir atzīmēti šie novācamie koki, tur vietām es neredzu loģisku pamatu, kāpēc šie koki būtu jālikvidē," viņš atzina.
Diemžēl, rokot grāvi, vairākiem kokiem saknes tik ļoti sabojātas, ka ir skaidrs, – tos saglābt vairs nav iespējams.
Daudzi no šiem bērziem ir ar trupi, tātad – pārāk bīstami un ir jānocērt, taču daudziem varētu ļaut augt, un aleja būtu saglabāta.
Par to, ka šeit ir atļauta tik daudzu koku nociršana, atbildīga tomēr ir pašvaldība. Taču, kā redzams, daudzus kokus tomēr vēl varētu glābt. Iedzīvotāji ir vīlušies, ka netika informēti par ieplānoto alejas izciršanu, lai varētu savlaicīgi reaģēt un iebilst pret to.
"Tā ir pašvaldības labā griba, pašvaldības vēlme un iespēja konsultēties ar vietējiem iedzīvotājiem, ko viņi par to visu saka. Es domāju, ka šajā gadījumā mēs jau paši redzējām, ka ir koki, ko varēja tomēr saglabāt, un es domāju, ka šajā gadījumā ar to koku ciršanu ir nedaudz, bet pārspīlēts," pauda Svilāns.
Dabas aizsardzības pārvalde šajā situācijā iejaukties nevar, jo koki nav sasnieguši tādus izmērus, lai to ciršana būtu jāsaskaņo ar pārvaldi, taču uzsvēra, ka vēl ir iespējams veikt izmaiņas un panākt, lai daļa koku tiktu saglabāta. Tātad vietējiem iedzīvotājiem atliek vērsties pašvaldībā.
