Vispirms par no jauna uzziedējušajiem kokiem Latvijas Radio uzzināja Dobeles novada Bukaišu pagasta veikalā – kāda darbiniece rādīja telefonā fotogrāfijas ar ziedošu kastaņu. Viņas kolēģe zināja sacīt, ka ziedot arī ceriņi. Dārzos mana arī ziedošus augļu kokus, un to apliecina arī cilvēki, kas sapulcējušies sanāksmē Augstkalnes pagastā:
Sanāksmes apmeklētāja: Jā, kaimiņu dārzā zied ķirši un ābeles.
Latvijas Radio: Kā jūs to izskaidrojat?
Sanāksmes apmeklētāja: Daba sajukusi prātā.
Latvijas Radio: Jums arī zied kaut kas?
Sanāksmes apmeklētāja Nr. 2: Man arī zied. Ķirši. Jo ķiršiem ir pilnībā nosista miza, līdz pat koksnei. Un viņiem lapu nav. Principā bija kaili zari bez lapām. Un tas šoks augam… Acīmredzot parādījās tā, ka viņš sāka ziedēt. Mums otro reizi šogad ir pavasaris. Visi koki pēkšņi paliek zaļi un sāk plaukt.
Arī Jānis Valters no Augstkalnes pagasta zemnieku saimniecības "Dārziņi" pastāstīja – laikā, kad lapām būtu jāsāk dzeltēt un birt, notiek pretējais: "Viss zied. Kastaņas – tepat var redzēt, un mājās arī kastaņa ziedos," viņš sacīja, bet uz jautājumu, kā to var izskaidrot, atbildēja: "Grūti pateikt. Pieņemu, ka viņam izsita visu to dabas ritmu un viņš cenšas kaut ko pierādīt – ka dzīvosim un ka būs labi uz priekšu."
Taču otrreizēja ziedēšana pašlaik notiek ne tikai Dobeles novadā, kur augus pirms mēneša postīja vētra un krusa. To novēro arī citviet Latvijā. Salaspils Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītāja Linda Strode stāstīja: "Salaspilī, tepat mūsu apkārtnē, kolekcijās daudz kas zied atkārtoti. Zied, piemēram, rododendri, pārsvarā gan mūžzaļie. Irbenes zied atkārtoti."
Strode arī skaidroja – šāds fenomens, ka koki un krūmi rudenī zied atkārtoti, netiek novērots tikai šogad. Tā mēdz gadīties, ja gada laikā ir ekstrēmi klimatiskie apstākļi, un šogad tas bijis sausums – tas uz augiem iedarbojies kā ārkārtas miera periods.
Līdzīga versija ir arī Dārzkopības institūta vadošajam pētniekam Edgaram Rubauskim: "Bija tas sausums, koki beidza augt un attīstīties, mitrais laiks viņus savā ziņā it kā provocē uz otrreizēju ziedēšanu." Viņš norādīja, ka tas gan atsevišķām bumbieru vai ābeļu šķirnēm bieži vien ir raksturīgi.
Dārzkopības institūta pētnieks nedomā, ka šī ārpuskārtas ziedēšana augiem kaut kā kaitētu, taču Strode no Salaspils botāniskā dārza gan pieļāva, ka vētras un krusas traumētie augļu koki, kuri tagad sasparojušies izveidot jaunu lapotni un arī zied, nākamgad varētu ziedēt nabadzīgāk un dot arī trūcīgāku ražu – ja raža vispār būs.
