Astoņos no rīta vēl ir tumšs, bet tikpat tumšs būs arī pēc darba un stundām. Tāpēc Kristiāna mamma, māsa un vectēvs pie viņa kapa Pļavnieku kapsētā nāk tik agri. Tieši piektdien paiet trīs gadi, kopš rīta, kad mamma un māsa Kristiānu atrada ar nazi mugurā.
Droši zināms tikai tas, ka naktī abi draugi atgriezās no dzimšanas dienas ballītes. Pēc drauga noduršanas Arams izleca pa trešā stāva logu. Tiesa viņam piesprieda 10 gadus cietumā. Tas ir maksimālais sods, ko var saņemt nepilngadīgs slepkava. Aramam nozieguma izdarīšanas brīdī bija 16.
Taču aiz restēm viņš nav pavadījis nevienu dienu, jo izmanto visas iespējas spriedumu pārsūdzēt. Pirms mēneša Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā iesniegts viņa lūgums atcelt notiesājošo spriedumu un lietu sākt izskatīt no jauna.
„Joprojām tiesas process nav beidzies. Viena instance, otra, trešā. Nu kā tā var būt? Trīs gadi. Es jūtos ļoti beztiesiski, ļoti bezpalīdzīgi. Šis mums ir smags laiks, 15. decembrī man dzimšanas diena, pēc trim dienām sekoja šis, un man vairs nekad nav prieka par Ziemassvētkiem. Negribas svinēt,” saka Kristiāna mamma Irēna Cīrule.
Pēc notikušā izrādījās, ka, iespējams, Arams bija pīpējis indīgo augu maisījumu. Analīzes gan šīs vielas neuzrādīja, jo tolaik par spaisu neviens vēl neko nezināja un nemeklēja to asinīs. Kristiāna vecmāmiņa iesaistījās cīņā pret tā tirdzniecību un ar mirušā mazdēla bildi rokā lūdza apdomāties tirgoņus un pircējus. Draugi Kristiāna ģimeni nav aizmirsuši. Zvana viņa mammai. Atskrien ciemos.
Uz Kristiāna pieminekļa iekalts viņa rakstīts dzejolis. Uz kapakmeņa – gaiša hūte, ko mamma nopirka viņam Turcijā pēdējā vasarā un no kuras Kristiāns gandrīz nekad nešķīrās.
