Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore Ilze Freiberga stāsta, ka muzeja ekspozīcija ir ļoti cieši saistīta ar ēku, kurā atrodas.
"Šī ēka ir būvēta kā dzelzceļnieku dzīvojamā māja 1903., 1904. gadā, kad būvēja Maskavas - Ventspils dzelzceļa līniju," skaidro Freiberga.
Tajā laikā stacijas darbinieki kopā ar savām ģimenēm dzīvoja turpat blakus dzelzceļam. Darba bija ļoti daudz. Luksoforu vietā tika dedzinātas sveces, lai mašīnisti zinātu, kad atļauts vai aizliegts braukt. Arī pārmijas tika regulētas un tīrītas ar rokām. Jebkura kļūda vai savā starpā nesaskaņota darbība varēja beigties ar vilcienu avāriju.
Freiberga atklāj, ka muzejā var apskatīt ierīces, kuras palīdz vadīt vilcienus no 20.gadsimta līdz pat mūsdienām - sākot ar zižļa aparātu, kas droši atļauj novadīt vilcienu no vienas stacijas līdz nākamajai un darbojas pēc stafetes kociņa principa, telegrāfu, beidzot jau ar mūsdienīgākiem aprātiem, piemēram, stacijas dežuranta pulti, ko tagad lielā daļā Latvijas teritorijas ir aizstājusi dispečera centrāle.
Muzejā iespējams arī sajust atmosfēru, kā savulaik bija pārvietoties pa šaursliežu dzelzceļu.
"Mēs viņu dēvējam par mazo metāla sirdi. Pirmais radio, pirmais velosipēds ienāk, tieši pateicoties dzelzceļam. Sākot ar laulības gultu un beidzot pat ar mūža mājām - visu atvizina mazbānītis," izteicās muzeja pārstāve.
Daļa muzeja ekspozīcijas izvietota ārpusē. Tādējādi, braucot garām muzejam, viegli var pateikt, vai tas ir atvērts vai slēgts.
"Ja mūsu namiņam barjera ir vaļā, tad droši nāciet pie mums ciemos. Gaidīsim apmeklētājus un taisīsim vaļā," teica Freiberga.
