Kā sagatavoties garākam pārgājienam kalnos. Minimālistes 6. dienasgrāmata

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 5 mēnešiem.

Pēc garākiem maršurtiem esmu sapratusi, ka vissvarīgāk ir prast sagatavoties izaicinājumam. Soļojot takās ar visvarīgāko uz muguras, iejūties minimālista ādā uz vienu vai vairākām dienām. Kā pārliecināties, vai esi gatavs izaicinājumam? Lūk, ieteikumi garākam pārgājienam kalnos, kurus esmu apkopojusi pēc dažādiem kāpieniem Eiropā.

Modes skate

Inventārs attīstās ar pieredzi. Esi izstaigājis pārgājienus Baltijā un jūti, ka tas ir tev? Tad došanās kalnos ir tavs nākamais izaicinājums. Ja hobiju vēlies attīstīt, tad inventāru var piepirkt ar laiku klāt. Populārākā kļūda kalnu entuziastu vidū ir sapirkt dārgu inventāru, izmantot to vienu vai divas reizes un nonākt pie secinājuma, ka kāpšana kalnos tomēr nebūs piemērota.

Pirmajiem pārgājieniem ir gana labi ar treniņtērpu un skriešanas apaviem.

Var aizņemties no paziņām vai apjautāties domubiedru grupās, jo spicie zīmoli ir izaicinājums maciņam. Savu kalnu inventāru iegādājos mazlietotu apģērbu veikalos, ietaupot simtiem eiro. Viss noslēpums slēpjas materiālā un kārtās. Šādi tērpjos kalnu pārgājienos, kad dodos uz vairākām dienām no pavasara līdz rudenim, kad zemākā temperatūra naktīs ir +5 grādi kalnu korēs bez sniega segas.

Dzīve bez atslēgām

Mans vārds ir Daniela Studente, esmu minimāliste, un apceļoju pasauli, ik pa brīdim apmetoties dažādās valstīs. Pēdējos četrus gadus veltīju Eiropai, apskatot to, visu savu sadzīvi satilpinot vienā mugursomā. Iztiku pelnu ar žurnālistiku un strādāju par sporta masāžas terapeiti. Cītīgi strādāju, lai varētu veltīt laiku hobijiem –  pārgājieniem kalnos, valodu apguvei un salsai. Alkstu fizisku un emocionālu izaicinājumu. Rakstu sērijā "Dzīve bez atslēgām" stāstu par ačgārno minimālismu, individuālismu, finansiālo brīvību un prasmēm pielāgoties dzīvei dažādās valstīs. 

Materiāli, no kuriem izvairīties, būs kokvilna, jo svīstot tā uzsūc mitrumu, ko ķermeņa siltums neizžāvēs – kļūs auksti un neomulīgi. Vilna un sintētiskie apģērbi ir tavs draudziņš, jo mitrums paliek materiāla virspusē, tāpēc tas ātri izžūst. Kā ģērbties kārtās? Sāc ar bāzes kārtu – sintētisks un pieguļošs krekls ar īsām rokām un garas sintētiskas bikses. Vidējai kārtai derēs termo veļa ar garām rokām vai flīsa jaka, turpinot ar izolācijas slāni – vējjaka, kas noturēs siltumu ķermenim.

Pēdējais slānis kalpo kā čaumala, pasargājot no vēja un lietus. Sanāk sevi ietīt vairākās kārtās kā kāpostu tīteni – jebkurā brīdī, kad kļūs karsti, varēsi viegli atvēsināties, novelkot kārtu. Virsotnēs, kas ir divus līdz trīs kilometrus virs jūras līmeņa un augstāk, cepure un cimdi noderēs arī vasaras mēnešos. Kājās auj pārgājienu zābakus, kuri ir virs potītēm, lai noturētu stabilitāti un pasargātu no traumām. Man patīk siet lakatus ap galvu, kāpjot kalnos, taču cepure pildīs to pašu funkciju, nesakarsējot galvu.

Ēdienkarte

Palikt enerģiskam takās ir ļoti svarīgi. Visveiksmīgāk ir pakāpeniski ēst dienas gaitā mazākas maltītes, nevis vienā ēdienreizē apēst visu kaloriju daudzumu, kas paredzēts dienai. Pēc smagas maltītes spēku apkopošana šķitīs neiespējami un gribēsies nosnausties.

Par piemērotu ēdienu esmu atzinusi sēklas, riekstus, auzas, žāvētus augļus, tumšo šokolādi, proteīna batoniņus, cieto sieru, pupas, lēcas, zirņus un citus pākšaugus.

Ja neesi veģetārietis, tad takās kūpināta gaļa, tuncis un aknu pastēte ar rupjmaizi arī lieliski smeķēs. Sev ņemu līdz 2000 kalorijas un 2L ūdens vienai dienai. Katrai ķermeņa masai un slodzei tas ir atšķirīgi. Lai saprastu, cik daudz ēdiena man jāņem līdz, izmantoju šo Polijas jaunuzņēmuma izstrādāto kalkulatoru garajām distancēm. Tā tapšanā iesaistījušies mediķi, garo distanču skrējēji un ceļotāji.

Mana iecienītākā kalnu kombinācija, ko sagatavoju līdzi, ir zemesriekstu sviests, medus un kokosriekstu eļļa. Sastāvdaļas samaisu, ņemu līdzņemšanas trauciņā un baudu no rītiem pirms kāpiena. Šo iemācījos no citiem garo distanču entuziastiem. Jo garāka un grūtāka distance, jo vairāk kaloriju un ēdiena jāņem līdz. Svarīgi ir sekot līdz arī pietiekamam proteīna un taukvielu daudzumam.

Naktsmājas

Ja brauc budžeta kāpienā uz vairākām dienām, tad noteikti plāno nakšņošanu teltī. Jo vieglāka telts un guļammaiss, jo mazāk sāpēs mugura, un retāk nāks čīkstulis. Ja soļo vietā, kur koku netrūkst, tad šūpuļtīkls (hamoks) būs daudz ērtāks un vieglāks. Taču, jo augstāk kāp – jo mazāk koku, tāpēc visiecienītākais nakšņošanas miteklis ir telts. Telti un guļammaisu parasti aizņemos uz kāpienu, apjautājoties pārgājienu grupās, jo cilvēki ir atsaucīgi un apzinās, ka ceļotājiem bieži vien ir ierobežots vezums.

Pirms kāp kalnā, apskaties internetā tiešsaistes kameras no kūrortiem vai nacionālo parku uzturētāju vietnēm, meklējot pēc kalna vai takas nosaukuma.

Plānojot palikšanu pa nakti kalnā zem klajas debess, noskaidro temperatūru, vēja brāzmas un nokrišņu daudzumu, lai apzinātos nakšņošanas apstākļus. Ieraugot, kā tur realitātē izskatās, un apzinoties laikapstākļus, būs vieglāk izplānot atpūtas brīžus, jo tie ir ļoti nozīmīgi un svarīgi kalnos.

Par komfortu ir jāmaksā

Alpi Eiropā ir visērtākie pārgājieniem, jo reģionā ik pēc vienā dienā veicamas distances ir kalnu namiņi, kuros, rezervējot sev vietu laicīgi, var palikt pa nakti, nomazgāties siltā dušā, paēst restorānā vakariņas un brokastis pirms došanās tālāk nākamajā posmā. Rēķinies ar to, ka komforts kalnos ir dārgs. Balkānu un Karpatu takās ir avārijas gadījumu namiņi, kuros var palikt bezmaksas un sasildīties aukstajās naktīs, taču tie nav aprīkoti ar virtuvi un tekošu ūdeni. Apmetnes vietas kalnos ir tuvumā ūdens avotam, tāpēc, paliekot ar telti, nav jāsatraucas par ūdens nešanu līdzi. Lai paliktu bezmaksas namiņā, ir jāspēlē veiksmes spēle, jo var gadīties, ka tava vieta jau būs aizņemta. Lielākoties cilvēki takās ir ļoti sirsnīgi un laipni, tāpēc visu var sarunāt, arī sabīdīšanos uz kušetes.

Pietiek ar trīs dienām

Izplānot pārgājienu kalnos ir arī pilnas slodzes darbs un reāls bizness, tāpēc neesi skarbs pret sevi, kad ķeries klāt pie plānu kalšanas. Brauciens būs veiksmīgāks, ja informāciju par maršrutu meklēsi attiecīgās valsts valodā. Kad kāpu Bulgārijā, meklēju maršrutus, takas un aprakstus bulgāriski. Tā atradu, kur palikt, cik piedzīvojums varētu izmaksāt un ar ko jārēķinās, kāpjot bez gida.

Ja tas ir pa kabatai, pievienojies kādai no organizācijām, kas ved kalnos uz vairākām dienām un tev nebūs ne par ko jāuztraucas. Kāpt pašam ir lētāk, bet iesprūst kalnos un izsaukt glābējkomandu ir daudz dārgāk, tāpēc apzinies riskus.

Esi izlēmis doties pats uz savu galvu bez palīdzības? Izvērtē, vai esi uz to spējīgs un sagatavojies piedzīvojumam fiziski un garīgi.

Loģistika, izmaksas un ilgums noteiks braucienu. Jo tālāk uz ziemeļiem dosies, jo dārgāks būs kāpiens. Kalnu masīvi dienvidu daļā ir finansiāli izdevīgāki, gan lai nokļūtu līdz sākumpunktam, gan kalnā uzkāptu. Kuras kalnu takas izstaigāt šovasar? Stāstīšu nākamajā rakstā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti