Atverot Daugavas muzeja durvis, jau iztālēm dzirdama likteņupes čalošana. Pagājušajā gadā šeit izveidota ekspozīcija, kas vēsta par Daugavu un tās izmantošanu, bet tagad durvis vērusi izstāde ''Abi krasti'', kurā uzsvars likts uz pilsētām, novadiem un cilvēkiem, kas tajos dzīvo.
"Pamatekspozīcijā tas stāsts par pilsētām un novadiem ir kaut kur fonā. Nevar teikt, ka viņa nav, bet viņš nav akcentēts. Tad šī izstāde veido tādu kopīgu Daugavas stāstu," stāsta Daugavas muzeja direktors Zigmārs Gailis.
Izstāde veidota kā pastaiga gar Daugavu no Rīgas līdz Latvijas robežai 352 kilometru garumā, pa ceļam ielūkojoties trīs lielajās pilsētās un 18 novados. Koncepcijas autore un kuratore Lilita Vanaga šovasar gandrīz visu šo ceļojumu veikusi arī klātienē.
"Tas pārsteigums tiešām bija ļoti patīkams, jo par Daugavu ir domāts. Ir domāts par aizsargdambjiem, lai viņi ir glīti, lai cilvēki var pastaigāties. Ir promenādes, no tām vien var veidot izstādi, kas ir gar Daugavu. Protams, gribētos, lai pilsētu ielās būtu vairāk cilvēku," stāsta Vanaga.
Apdzīvotība abos Daugavas krastos ir diezgan krasi atšķirīga. Iemesli esot meklējami jau 18. un 19. gadsimtā, jo sākotnēji ceļš vedis tikai gar Daugavas labo krastu, bet vēlāk tajā pašā pusē izbūvēts arī dzelzceļš.
"Savukārt kreisajā krastā, kas ir burvīgs ainaviski, pēc Rīgas nākamā pilsēta ir Jaunjelgava.Tā ir vienīgā pilsēta, kas nav abos Daugavas krastos, un vienīgā, kas ir kreisajā krastā, jo pēc tam Jēkabpils ar Krustpili kopā, Daugavpils ar Grīvu kopā, Krāslava ar Priedaini kopā," skaidro kuratore.
Izstāde ieskicē Daugavas abu krastu izmaiņas simt gadu laikā, tostarp arī garīgo vertikāļu - baznīcu dažādību. Netradicionālā veidā apkopotie materiāli Daugavas muzejā ļaus dzīvi abos upes krastos iepazīt līdz nākamā gada maijam.
