Kijevā spīdēja saule, tikai nesen ielu cīņām izdemolētais bruģis bija salikts kārtīgās kaudzītēs – Maidana aktīvisti pat mēģināja to saviem spēkiem salikt atpakaļ. Es gāju pa Ukrainas galvaspilsētu un skatījos uz ziedu kaudzēm vietās, kur tikai pirms dažām dienām nošauti desmitiem jauniešu, vēroju cilvēku sēras, asaras, sašutumu. Nogalinātos jau toreiz nodevēja par „Nebesna sotņa” - debess vienību. Viņu sejas uz mani skatījās no daudziem plakātiem, ziņu sižetiem, video rullīšiem.
Kopā ar citiem opozīcijas spēkiem Ukrainā pie varas nākusī nacionālistiskā organizācija „Labējais sektors” pēc prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas plāno iecelt savus cilvēkus svarīgajos amatos spēka struktūrās uz uzņemt kursu uz eirointegrāciju. Ukrainas nacionālisti arī plāno sodīt visus „vainīgos par pēdējo gadu noziegumiem” un parādīt Eiropai, „kurā virzienā tai jāiet”, intervijā Latvijas Radio 4 speciālkorespondentei Kijevā Olgai Dragiļevai pastāstīja „Labējā sektora” preses sekretārs Artjoms Skoropadskijs.
Svētdien Ukrainā bija otrā sēru diena, pieminot gandrīz 100 protestos bojāgājušos. Kijevas Neatkarības laukumā pulcējas tūkstošiem cilvēku, viņi noliek ziedus un aizdedzina sveces. Cilvēki ielās arī spriež par nākotni, nepieciešamību saukt pie atbildības bijušo prezidentu Viktoru Janukoviču, un atrast jaunus cilvēkus, kas varētu nākt pie varas un pārstāvēt tautu, no Kijevas ziņo LR4 speciālkorespondente Olga Dragiļeva.
Pēc 2004.gada konstitūcijas atjaunošanas un prezidenta Viktora Janukoviča atlaišanas Ukrainas opozīcijas atbalstītāji Kijevas galvenajā laukumā vēl netaisās pārtraukt protesta akcijas un sola palikt maidanā līdz pat maijā paredzētajām prezidenta vēlēšanām. Tāpat cilvēki sāk izvirzīt prasības sarīkot parlamenta ārkārtas vēlēšanas, ziņoja LR4 speciālkorespondente Kijevā Olga Dragiļeva.
Ukrainas Augstākā Rada, kurā tagad vairākums ir opozīcijas spēkiem, vēlreiz akceptēja 2004.gada konstitūcijas atjaunošanu un šis lēmums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi, un prezidenta Viktora Janukoviča akcepts nav nepieciešams. Tikmēr pie Radas sapulcējušies protestētāji noskaņoti ļoti nopietni un situācijas noregulējums būs atkarīgs no parlamenta, kas plāno arī rosināt Janukoviča impīčmentu.
Lai gan Ukrainas opozīcija un prezidents Viktors Janukovičs piektdien vienojās par pārmaiņām, un parlaments pat atbalstīja 2004.gada konstitūcijas redakciju, kas samazina prezidenta pilnvaras, notikumu attīstība sestdien nav skaidra, jo nav zināma prezidenta atrašanas vieta, ziņo LR4 korespondente Kijevā Olga Dragiļeva. Tikmēr parlamenta vadība tika nomainīta, un Augstākā Rada atsāka darbu.
Pēc 2004.gada konstitūcijas atjaunošanas un apņemšanās rīkot ārkārtas vēlēšanu, Kijevas centrālajā laukumā, barikādēs valda savāda atmosfēra – opozīcijas atbalstītāji gavilē, par panākto kompromisu un varas piekāpšanos, taču ir arī vilšanās, jo prezidents Viktors Janukovičs nav atkāpies no amata, Latvijas Radio pastāstīja LR4 korespondente Kijevā Olga Dragiļeva.
Ukrainas Augstākā Rada piektdien nobalsojusi par atgriešanos pie 2004. gada konstitūcijas, kas ierobežo prezidenta pilnvaras par labu parlamentam. Kļuvušas zināmas arī prasības, kas iekļautas Ukrainas prezidenta un opozīcijas parakstītajā līgumā par politiskās krīzes izbeigšanu valstī. Labējie radikāļi gan pauduši neapmierinātību ar šo vienošanos. Tāpat Augstākā Rada izdarījusi grozījumus likumdošanā, kas no cietuma atbrīvos 2011.gadā ieslodzīto Janukoviča sāncensi Jūliju Timošenko.
Piektdien no rīta protestētāji Kijevas centrā nogaida, vai prezidents Viktors Janukovičs un opozīcijas līderi parakstīs vienošanos, kas paredz mazināt prezidenta pilnvaras, izvedot koalīcijas valdību un rīkot ārkārtas vēlēšanas. Daļa opozīcijas gan šādu mierizlīgumu neatbalstot. Tikmēr demonstranti nogaida, bet ir kaujas gatavībā.
Ukrainā visu naktī turpinājās prezidenta Viktora Janukoviča un opozīcijas līderu sarunas par ieilgušās politiskās krīzes atrisināšanu un vardarbības izbeigšanu. No rīta nolemts, ka Janukovičs un opozīcija piektdien parakstīs vienošanos par krīzes noregulēšanu, kas paredz decembrī rīkot arkārtas vēlēšanas. Ukrainas parlaments pirms tam aizliedza drošības dienestu iecerēto pretterorisma operāciju, ziņo Ukrainas masu mediji. Kopš jaunās vardarbības uzliesmojuma šonedēļ pēc oficiālās informācijas gājuši bojā jau 77 cilvēki.
Lai gan naktī uz trešdienu Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs un opozīcijas līderi panākuši vienošanos par pamieru, ceturtdien no rīta protestētāji izlauzušies cauri milicijas kordoniem pie parlamenta ēkas. Parlamentā tika izsludināta evakuācija, ielās ceturtdienas rītā atkal atsākās kaujas, tiek ziņots par vairāk nekā 10 bojāgājušajiem. Tiesa, ap pusdienlaiku kaujas beidzās, taču cilvēki turpina pulcēties centrālajā laukumā un situācija joprojām saspringta. Opozīcija vaino varas pārstāvjus vardarbībs izprovocēšanā. Ceturtdien cilvēki masveidā sākuši pirkt pārtiku un degvielu, jo nezina, kas ir gaidāms nākotnē. Nekāda paziņojuma par pārtikas vai degvielas iespējamu trūkumu nav bijis, taču veikalos ir milzu rindas.
Mazākumtautību skolām veltīta tiesībsarga Jura Jansona kritika un Izglītības un zinātnes ministrijas plāni jau pēc pieciem gadiem veikt izglītības reformu un panākt to, ka arī mazākumtautību skolās gandrīz visas stundas notiek latviski, - Latvijas Radio4 žurnālistes uzrunātie jaunieši, skolotāji un vecāki ieceri vērtē pretrunīgi.
Vai Padomju Savienībai gadījumā nevajadzēja atdot Hitlera Vācijai Ļeņingradu, lai paglābtu to cilvēku dzīvības, kuri mira pilsētas blokādes laikā? Uz šo jautājumu apstiprinoši atbildēja 54% Krievijas opozicionārā televīzijas kanāla „Dožģ” skatītāju. Drīz vien uz to reaģēja valsts vadošās amatpersonas un „pēkšņi” tehniskās grūtībās nonāca Krievijas lielākie kabeļoperatori, kuri pārtrauca „Dožģ” pārraidi.
Jautājums par iespējām Ukrainai pievienoties Muitas savienībai netika Sočos apspriests, tā sestdien paziņojis Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Tikmēr neoficiālā informācija liecina, ka vienošanās starp Putinu un Viktoru Janukoviču panākta. Par to ziņoja izdevuma "The Economist" starptautiskās nodaļas redaktors Edvards Lūkass. Arī opozīcijas partijas "Tēvzeme" parlamenta frakcijas līderis Arsenijs Jaceņuks paziņojis, ka Janukovičs 17. decembrī plāno parakstīt vienošanos par pievienošanos Muitas savienībai.
Ukrainas galvaspilsētā Kijevā turpinās protesti pret valdības lēmumu nepaplašināt sadarbību ar Eiropas Savienību (ES) un veidot ciešākas saites ar Krieviju – šobrīd galvenā protesta vieta ir pie prokuratūras ēkas, kur neapmierinātie iedzīvotāji pieprasa atbrīvot deviņus brīvdienās aizturētos protestētājus, no Kijevas ziņo Latvijas Radio 4 korespondente Olga Dragiļeva.
Apmeklējot protesta akcijas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, pirmais iespaids par tām ir kā par festivālu. Apkārt ir runas, dziesmas, cilvēki dāļā ēdienu un dzērienus. Tomēr ik pa brīdim no Neatkarības laukumā esošās skatuves cilvēkus uzrunā politiķi vai citi sabiedriski nozīmīgi cilvēki, kuri runā par situāciju, kas izveidojusies valstī pēc lēmuma veidot ciešākas attiecības ar Krieviju, nevis ES.