Ir sinestēzijas veidi, ko ierosina smaržas, kustība vai mūzikas skaņas un kā paralēli aktivizējošas maņas ir tauste, krāsa vai garša. Runājot par mūzikas izraisītu sinestēziju, var teikt, ka dažādi sinestēti to uztver citādi. Kādam mūzikas skaņas izraisa krāsu uztveri, kur katrai notij ir sava krāsa. Citos gadījumos sinestēts, dzirdot vijoles skaņu, redz fotismu, kas atspoguļojas kā dzeltena līnija.
Dzīve & stils / Veselība
Vai zini, cik daudz ir sinestēzijas veidu? Šobrīd to laikam neviens precīzi nevar pateikt, taču pētījumos tiek norādīti vairāk nekā 50 veidi. Kāpēc tik daudz? Tāpēc, ka sinestēzija pašreiz pieņemtajā definējumā ir papildu maņu aktivizēšanās pie noteiktiem stimuliem jeb sinestēzijas ierosinātājiem.
Cilvēkiem ar hroniskām slimībām regulāri vajadzētu atvēlēt laiku spēka treniņiem, bet tas nenozīmē, ka tūlīt jāsāk cilāt svaru bumbas un taisīt dziļos pietupienus, viss jādara saprātīgā daudzumā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente, Sporta laboratorijas vadītāja, sporta ārste Sandra Rozenštoka un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko.
Publiski izskanot studenšu liecībām par pasniedzēju seksuālu uzmākšanos, turklāt vairākās augstskolās, uzbangojušas diskusijas par akadēmisko ētiku un robežām profesionālā vidē. Tomēr cilvēkstāstos slēpjas dziļāks vēstījums par to, kā sabiedrība kopumā reaģē uz upura varmākas dinamiku, kā tiek uztvertas varas attiecības un iespējama robežu pārkāpšana. Uzsākot rakstu sēriju un pētot robežlīniju izplūšanu, kā dēļ ir tik sarežģīti pārtraukt un runāt par vardarbību, LSM.lv uz sarunu aicināja ārsti, bērnu un jauniešu psihoterapeiti Ingrīdu Ratenieci.
Cilvēki arvien turpina ticēt ātrām diētām un solījumiem par brīnumlīdzekļiem, kas ļaus notievēt, tā vietā, lai pieņemtu, ka mazkustīgums un pārāk liels patērēto kaloriju daudzums ir paša vaina. Liekais svars rodas, ja ir par maz kustību, par maz miega un par daudz uzņemto kaloriju, bet daudz vieglāk ir meklēt vainīgo ārpusē – vainot ogļhidrātus, taukus, insulīnu vai pat nepareizu ēšanas laiku, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" sacīja uztura treneris Mārtiņš Bidiņš.
Tiem cilvēkiem, kuri vēlas saņemt uzturēšanas atļauju Latvijā, obligāti ir jādodas uz plaušu rentgenu. Veselības ministrija skaidro, ka prasības mērķis ir pasargāt Latvijas sabiedrību no bīstamo slimību izplatīšanas un uzturēšanās atļauju var atteikt, piemēram, tuberkulozes slimniekiem. Taču pērn no vairāk nekā 26 000 pieteikumiem neviens nav noraidīts veselības problēmu dēļ, ziņoja LTV raidījums "4. studija".
Latvijā pēdējā laikā reģistrēts ievērojami vairāk saslimšanas gadījumu ar A hepatītu, nekā ierasts ziemas sezonā – lielākā daļa sasirgušo inficējušies ārzemēs, bet ir arī vietējs inficēšanās gadījums, vēstīja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Kas ir A hepatīts, un kā mēs varam sevi no šīs slimības pasargāt?
Nesen ir noslēdzies ikgadējais "sausā janvāra" jeb alkohola abstinences izaicinājums, kas, ja alkohola lietošana ikdienā ir bijusi klātesoša, varētu raisīt pretrunīgas jūtas un jautājumu – "Vai man turpināt atturēties?" Turpinot rakstu sēriju par dzīvi skaidrā, pētot alkohola pārmērīgas lietošanas un alkoholisma saknes sabiedrībā, LSM.lv aicināja uz sarunu divus speciālistus – Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) Ambulatorā centra ar stacionāru "Veldre" un veselības centra "Vivendi" psihiatri Lindu Rubeni, kā arī RPNC narkologu un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas rezidentu psihoterapijā Mārtiņu Ennīti.
Līdz marta sākumam Latvijā norisinās sieviešu sirds veselības mēnesis. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā, un problēmas ar sirdi ir pamats arī citu slimību tālākai attīstībai. Tāpēc svarīgi laikus parūpēties par savu veselību, apmeklējot ģimenes ārstu un pārdomājot dzīvesveidu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra kardioloģe profesore Iveta Mintāle un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.
Legionellas atrodas visur – sniegā, upēs, ezeros un ūdens apgādes sistēmās, bet, lai cilvēks saslimtu ar tā dēvēto leģionāru slimību, tām ir jānonāk plaušās. Tas nozīmē, ka varam izdzert litru ūdens ar legionellām, bet nesaslimsim, toties varam saslimt, pēc ilgas prombūtnes uzreiz ejot dušā, jo tad gaisā nonāk sīki ūdens pilieni, ar kuriem kopā varam ieelpot legionellas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja mikrobioloģe, zinātniskā institūta "BIOR" vadītāja Olga Valciņa.
Nesen ir noslēdzies ikgadējais "sausā janvāra" jeb alkohola abstinences izaicinājums, kas, ja alkohola lietošana ikdienā ir bijusi klātesoša, varētu raisīt pretrunīgas jūtas un jautājumu: "Vai man turpināt atturēties?" Turpinot rakstu sēriju par dzīvi skaidrā, pētot alkohola pārmērīgas lietošanas un alkoholisma saknes sabiedrībā, LSM.lv aicināja uz sarunu divus speciālistus – Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) Ambulatorā centra ar stacionāru "Veldre" un veselības centra "Vivendi" psihiatri Lindu Rubeni, kā arī RPNC narkologu un RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas rezidentu psihoterapijā Mārtiņu Ennīti.
Ar gadījumu savā ārsta praksē, kas atklājis, pie kā var novest šķaudīšana ar aizspiestu degunu un aizvērtu muti, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) doktorants Rašads Misirovs guvis lielu starptautisko mediju uzmanību. Virkne starptautisko mediju izrādījuši interesi par jaunā ārsta aprakstīto saistību starp šķaudīšanu un kakla traumu, un šis gadījums ir viens no lasītākajiem rakstiem žurnālā "British Medical Journal Case Reports". Kas īsti ir jaunā RSU zinātnieka atklājums, un vai šķaudīšana tiešām var novest līdz nopietnai traumai?
Kolorektālā jeb zarnu vēža skrīninga tests ziņo par polipiem resnajā zarnā, kurus var laikus noņemt un tādējādi pavisam izvairīties no šīs saslimšanas. Tas ir efektīvs un vienkāršs veids, kā pārbaudīt un rūpēties par savu veselību, taču šo bezmaksas testu Latvijā no mērķauditorijas izmanto vien retais, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centra" galvenais ārsts Andrejs Pčolkins un Zarnu vēža pacientu biedrības vadītājs Uldis Veseris.