Tādu cilvēku, kuriem ikdienā pietiek ar mazāk nekā septiņām stundām miega, sabiedrībā ir absolūts mazākums. Tie, kas guļ maz, bet uzskata, ka ar to pietiek, lielākoties paši sevi māna, jo vēl neizjūt negatīvās miega bada sekas. Vēlāk cilvēki mēģina tās ārstēt ar miega zālēm, taču tas nav labs risinājums, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, miega speciāliste Marta Celmiņa.
Dzīve & stils / Veselība
Par spēka treniņiem sabiedrībā arvien klejo maldīgi priekšstati. Bieži vien cilvēki izvairās no svaru zāles tāpēc, ka nevēlas lielus, uzpumpētus muskuļus, taču realitātē spēka treniņi nav tikai par izskatu – tie ir par dzīves kvalitāti, spēku un veselību. Turklāt 80. gadi, kad cilvēki spēka treniņos nodarbojās tikai ar kultūrismu, sen jau ir pagājuši, un realitātē muskuļi nemaz tik ātri neaug, raidieraksta jeb podkāsta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja sertificēts fitnesa treneris Kārlis Matisāns.
Skaļa krākšana naktī var būt vienkāršs troksnis, bet var būt arī kā signalizācija par to, ka cilvēka smadzenēm gadiem un varbūt pat gadu desmitiem netiek pietiekami piegādāts skābeklis. Šī slimība ir obstruktīva miega apnoja, kas neārstēta ir īpaši bīstama, jo palielina gan infarkta, insulta un hipertensijas riskus, gan risku pēkšņi aizmigt pie stūres, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja ārste otorinolaringoloģe Rudīte Pivņenko.
Laikā, kad televīzijas ekrānus piepilda Ziemassvētku filmas un sociālajos tīklos parādās svinīgas draugu fotosesijas ģimenes lokā ar glīti iesaiņotām dāvanām un izrotātu eglīti, dabiska reakcija ir salīdzināt. Ar sevi, savu ģimenes situāciju un attiecībām, finansiālo stāvokli. Kāds salīdzina un aizmirst, bet citam tas varētu rosināt vientulības sajūtu, kas, protams, ir universāla un cilvēciska pieredze. Taču ilgstoša, sāpīga vientulības klātbūtne rada sekas – pētījumi parāda, ka gan sociāla izolētība, gan tās psiholoģiskā komponente – vientulības sajūta – negatīvi ietekmē vispārējo veselības stāvokli.
Apdegumu centra ārsti ļoti labi redz kopējo sociālo stāvokli valstī – jo mazāk naudas, jo vairāk pacientu, kuri, kaut ko zogot vai nelegāli pieslēdzot, guvuši smagas elektrotraumas un apdegumus. To 30 darba gadu laikā secinājis Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Biķernieki" Valsts Apdegumu centra vadītājs, ārsts traumatologs, kombustiologs Sergejs Smirnovs. Viņa pieredze arī liecina, ka vīrieši daudz sliktāk izprot nepieciešamību laikus vērsties pie ārsta un klausīt viņa norādēm, lai gan ielaistu slimību ārstēt ir krietni ilgāk un dārgāk.
Turpinot ieguldīt mākslīgā intelekta attīstībā, tiek spriests arī par tā izmantošanu medicīnas nozarē. Svarīgi jau uzreiz akcentēt, ka tas neaizstās ārstus, bet būs palīgs, palīdzot saskatīt kopsakarības un potenciālos riskus. Mākslīgais intelekts un tā sniegtās iespējas pašlaik tiek testētas dažādās medicīnas iestādēs Apvienotajos Arābu Emirātos.
No 1. janvāra publiskās vietās jābūt pieejamiem automatizētiem ārējiem defibrilatoriem. Lai tos lietotu, nav vajadzība īpaša apmācība, – sniegt palīdzību ar tiem var jebkurš, taču vispirms jāizsauc palīdzība un jāuzsāk atdzīvināšanas pasākumi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja kardiologi Ainārs Rudzītis un Andris Skride, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes mediķis un pirmās palīdzības speciālists Miķelis Puķītis.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījumā "Darba apstākļi un riski Latvijā" konstatēts, ka pēdējo gadu laikā strauji audzis diagnosticēto arodslimību skaits, ne tik strauji, bet pieaudzis arī arodslimnieku skaits. Secināts, ka psihoemocionālie riska faktori pēdējos gados ir izvirzījušies darba devējiem kā prioritāte risku novēršanai, bet arodslimību sekas nākotnē nav prognozējamas.
Pēdējo nedēļu laikā īpaši pieaug saslimšanas gadījumu skaits – cirkulē gan gripa, gan Covid-19, gan respiratori sincitiālais vīruss, gan norovīruss. Infekcijas ir lipīgākās tieši pirmajās dienās, tāpēc ar pirmajām saslimšanas pazīmēm gan bērniem, gan pieaugušajiem ir jāpaliek mājās, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.
Lai gan parasti ar legionelozi jeb tā dēvēto leģionāru slimību cilvēki inficējas vasarā, ar šo kaiti var sasirgt arī ziemā, ja boileros un arī daudzdzīvokļu ēku ūdens apgādes sistēmā netiek nodrošināta pareiza temperatūra. Kā cilvēki inficējas ar šo slimību, kādi ir simptomi, un kāpēc cilvēks var pat nepamanīt saslimšanu?
Aukstā ūdensdziedniecība Eiropā savu renesansi piedzīvoja 18. gadsimta beigās – 19. gadsimta sākumā, kulmināciju sasniedzot pagājušā gadsimta sākumā. Rīgas jūrmalā no 18. gadsimta pamazām attīstījās dziedniecisko ūdeņu un dūņu ārstēšanas iespējas un metodes, kuras baudīt un izmēģināt brauca Kurzemes muižniecības pārstāvji. Vēlāk Jūrmalas, īpaši Ķemeru ārstniecības atpūtas labumus atzinīgi novērtēja arī Krievijas armijas virsnieki.