Pēc izglītības jurists, tagad 59 gadus vecais Roberts Fico politikā ienāca deviņdesmito gadu sākumā, kļūstot par parlamenta deputātu. Un pēc tam par kreisi nacionālistiskās partijas "Smer" jeb "Virziens" priekšsēdētāju.
Fico iepriekš ir bijis tieslietu ministrs un jau divas reizes ieņēmis premjerministra amatu (no 2006. līdz 2010. gadam un vēlreiz no 2012. līdz 2018. gadam), bet visu šo laiku viņa partija sastapās ar kritiku par korupcijas skandāliem, saistību ar netīriem darījumiem un centieniem pakļaut medijus.
Fico nācās atkāpties no amata 2018. gadā pēc Slovākijas pētnieciskā žurnālista Jana Kucjaka un viņa līgavas slepkavības. Kucjaks bija rakstījis par noziegumiem, kas saistīti ar nodokļiem, un augsta līmeņa politiķu, tostarp Fico palīga sakariem ar Itālijas mafiju.
Taču nedz šī pagātne, apsūdzības, nedz sabiedrības protesti netraucēja pēc pieciem opozīcijā pavadītiem gadiem Fico atkal atgriezties varas krēslā.
Eksperti skaidro, ka te izšķirīga bija iepriekšējās valdības četru koalīciju partiju nestabilitāte un kļūdas, Covid-19 pandēmija, kas sašķēla sabiedrību un kurā Fico uzstājās kā sīvs ierobežojumu pretinieks. Amatā viņš stājās brīdī, kad jau gadu Ukrainā plosījās Krievijas sāktais karš, un arī tas bija faktors.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis norādīja: "Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Slovākijai šie ir bijuši izaicinājuma gadi – inflācija, kas 2022. gadā bija ap 12 procentiem, 2023. gadā – ap 10 procentiem. Attiecīgi cilvēki to sajuta savos maciņos, un te nāk jauna partija, kas piedāvā ātru risinājumu problēmām, kas īstenībā nemaz nav tik ātri atrisināmas."
Fico ieradās ar nacionāli populistisku, prokrievisku un antiamerikānisku programmu.
"Kādreiz starptautiskās attiecībās to dēvē par divu līmeņu spēli. Arī priekšvēlēšanu periodā bija novērojama apelēšana pie Slovākijas nacionālās pašapziņas – ka mēs nebūsim tie, kas seko kādam diktātam – vai Brisele, vai Maskava, vai kā, bet izvēlēsimies paši savu kursu. Un caur to daļēji ir skaidrojama prokrieviskā nostāja pret Ukrainu, piedāvājot alternatīvu. Otrkārt, varbūt Ungārijas piemērs, kā Viktoram Orbānam ieturot Rietumu pozīciju šķeļošo aspektu, un kaut ko iegūst sev vietā," skaidroja Cepurītis.
Fico stājoties amatā, Briselē smagi nopūtās, saprotot, ka Orbānam būs sabiedrotais pretestībā pret Eiropas iecerēm.
Un viņi ātri ieguva iesauku – "Krievijas Trojas zirgi". Tas arī apstiprinājās. Fico saslēdzās ar Orbānu, kritizējot atbalstu Ukrainai un sankcijas pret Krieviju, kā arī tūlīt pēc stāšanās amatā paziņoja, ka Bratislava vairs nesniegs militāru palīdzību Ukrainai.
"Mums ir identiskas izjūtas," uzņemot Fico vizītē Budapeštā, sacīja Orbāns, sakot, ka abi ir neapmierināti par Briseles iniciatīvām izveidot supervalsti. Pēc Fico sašaušanas Orbāns paziņoja, ka Eiropā šobrīd pieaug vardarbība un arī tas esot saistīts ar Ukrainu.
Arī eksperti norāda, ka Fico sašaušana pielies jaunu eļļu prokrieviskajai demagoģijai, proti, vainojot Ukrainu notikušajā, kā to jau dara Kremļa mediji.
Tikmēr pašā Slovākijā vēl vairāk pieaugs spiediens pret medijiem un opozīciju.
Eiropas Politikas centra analītiķis Jurajs Majcins norādīja: "Daudzas galēji labējās personas un galēji labējās kustības izmanto to kā piemēru: "Redzi, tas ir uzbrukums politiķim, kurš iestājās par tradicionālajām vērtībām, par savu nāciju." Un arī Krievija to izmanto, sakot – "tagad paskaties, viņi uzbruka personai, kura neatbalsta Ukrainu, tātad aiz tā stāv Ukraina. "Mēs šo problēmu redzam plašākā Eiropas kontekstā."
Tā kā uzbrukums Fico noticis arī tikai dažas nedēļas pirms Eiroparlamenta vēlēšanām, eksperti prognozē, ka tas var vēl vairāk likt aktivizēties ekstrēmām partijām un to atbalstītājiem.
