Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija norādīja: "Tikai tagad sāk iezīmēties tā netaisnība, kas bija iestrādāta pret tiem vecākiem, kas kopj bērnus. Proti, pusotra gada laikā, kad tu no zīdaiņa līdz pusotram gadam kop bērniņu, tika veiktas ļoti niecīgas sociālās iemaksas."
Līdz pat 2022. gadam sociālās iemaksas par bērna kopšanas laiku tika aprēķinātas no bērna kopšanas pabalsta lieluma. Un tās mammas, kas pietuvojas pensijas vecumam šobrīd un savus bērnus auklējušas jau brīvās Latvijas laikā, apskatot savu plānoto pensiju, var saskarties ar nepatīkamu pārsteigumu. Labklājības ministrijā ir nonākusi ideja, ka šo situāciju vajadzētu novērst.
Ministrijai šajā ziņā ir viens uzstādījums – nemaksāt no pensiju budžeta.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja: "Tas nekādā veidā nevar skart speciālo budžetu, jo šādas papildu izmaksas speciālajā budžetā nav paredzētas. Pretējā gadījumā mēs uzliktu slogu uz citiem nodokļu maksātājiem vai sociālo apdrošināšanas iemaksu maksātājiem."
Taču problēmas slēpjas ne tikai pagātnē, norādīja Daudzbērnu ģimeņu apvienības vadītāja Treija. Latvijas demogrāfiskā situācija gadu gaitā arvien pasliktinās – dzimst mazāk bērnu.
Ja tas tā turpināsies, pēc apvienības prognozēm, 2070. gadā uz vienu pensionāru Latvijā būs tikai 1,6 strādājošie.
"Mēs gribētu, lai pensiju aprēķina sistēmā tiktu iestrādāts tas, ka vecāki varētu saņemt kaut kādu daļu no savu bērnu esošo nodokļu maksātāju nomaksātajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas ievērojami tomēr palielinātu viņu vecuma pensiju," pauda Treija.
Apvienība uzskata, ka tas varētu būt papildu stimuls laist pasaulē bērnus.
