Vai zini, ka ir cilvēki, kuri runātos vārdus redz krāsās, dzirdēto mūziku var sagaršot vai redzētās figūras sasmaržot? Tie nav fantastikas žanra sižeti, bet gan neparasta uztvere, un šo fenomenu sauc par sinestēziju. Savukārt cilvēkus, kuriem piemīt sinestēzija, sauc par sinestētiem.
Dzīve & stils / Veselība
Tādu cilvēku, kuriem ikdienā pietiek ar mazāk nekā septiņām stundām miega, sabiedrībā ir absolūts mazākums. Tie, kas guļ maz, bet uzskata, ka ar to pietiek, lielākoties paši sevi māna, jo vēl neizjūt negatīvās miega bada sekas. Vēlāk cilvēki mēģina tās ārstēt ar miega zālēm, taču tas nav labs risinājums, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, miega speciāliste Marta Celmiņa.
Par spēka treniņiem sabiedrībā arvien klejo maldīgi priekšstati. Bieži vien cilvēki izvairās no svaru zāles tāpēc, ka nevēlas lielus, uzpumpētus muskuļus, taču realitātē spēka treniņi nav tikai par izskatu – tie ir par dzīves kvalitāti, spēku un veselību. Turklāt 80. gadi, kad cilvēki spēka treniņos nodarbojās tikai ar kultūrismu, sen jau ir pagājuši, un realitātē muskuļi nemaz tik ātri neaug, raidieraksta jeb podkāsta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja sertificēts fitnesa treneris Kārlis Matisāns.
Skaļa krākšana naktī var būt vienkāršs troksnis, bet var būt arī kā signalizācija par to, ka cilvēka smadzenēm gadiem un varbūt pat gadu desmitiem netiek pietiekami piegādāts skābeklis. Šī slimība ir obstruktīva miega apnoja, kas neārstēta ir īpaši bīstama, jo palielina gan infarkta, insulta un hipertensijas riskus, gan risku pēkšņi aizmigt pie stūres, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja ārste otorinolaringoloģe Rudīte Pivņenko.
Tādi psihiskie traucējumi kā depresija un ģeneralizēta trauksme pacientiem nereti ir sastopami vienlaikus, taču bieži vien tie netiek atpazīti laikus, un tikai neliela daļa no pacientiem saņem adekvātu, pasaules vadlīnijām atbilstošu ārstēšanu. Savukārt, ja depresija vai ģeneralizētas trauksmes traucējumi netiek ārstēti, tas būtiski ietekmē ne tikai pacienta dzīves kvalitāti un darbaspējas, bet arī visu sabiedrības veselības sistēmu, palielinot ekonomisko slogu valstī.
Par Alcheimera saslimšanu joprojām ir daudz nezināmā, pētnieki vēl meklē atbildes, kā to diagnosticēt agrīni un kā ārstēt, bet tas, kas ir zināms, ir dzīvesveida nozīme slimības aizkavēšanā vai pat novēršanā. Pirmkārt, svarīga ir mērena fiziskā slodze, tai seko veselīgs miegs, uzturs un kognitīvā slodze, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja neirologs Jānis Mednieks.
Vakcinējoties un regulāri pārbaudoties, ir pilnībā iespējams novērst saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi, jo pat skrīningā atrastās pirmsvēža saslimšanas lielākoties ir iespējams veiksmīgi ārstēt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atgādināja Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, RAKUS galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, profesore Dace Rezeberga.
Ir trīs biežāk sastopamo pacientu – vīriešu – grupas kardiologa kabinetā: vienus atved un viņu vietā runā sievas, otri ir atnākuši paši bieži vien ar jau ielaistām problēmām, un trešie ir tie, kuri nodarbojas ar ekstrēmām slodzēm un vēlas uzturēt savu veselību. Tā novērojis Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, asociētais profesors Kārlis Trušinskis. Viņš sarunā ar LSM.lv stāstīja par kardiologa darbu, par vīriešiem kardiologa kabinetā un to, kādēļ ir svarīgi, lai pacients justos brīvi ar ārstu runāt par visu.
Hroniskā noguruma sindromam var būt dažādi cēloņi – gan vīrusu izraisītas saslimšanas, gan ilgstoša emocionāla un fiziska spriedze, gan vitamīnu un miega trūkums. Ārstēt to var, pirmkārt, pārskatot savu ikdienas rutīnu, veltot pietiekami daudz laika miegam un fiziskām aktivitātēm, bet palīdzēt var arī medikamenti, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece un rehabitologs Raimonds Puksts.
Ceturtā daļa jeb 24% Latvijas iedzīvotāju gada tumšajos gadalaikos – rudenī un ziemā – izteiktāk izjūt vientulību, savukārt 13% vientulība skar neatkarīgi no gadalaika, liecina pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā iedzīvotāju aptauja, no kuras arī secināms, ka biežāk vientuļi jūtas gados jauni cilvēki.