Lai iedzīvotājus mudinātu uz fiziskām aktivitātēm, tiek īstenoti dažādi veselību veicinoši projekti. Un viens no labākajiem rādītājiem ir, kad pēc iesaistes, iedzīvotāji paši aktivizējas un turpina iesāktos treniņus jau pēc savas iniciatīvas. Kādu motīvu vadīti sporto iedzīvotāji laukos?
Dzīve & stils / Veselība
Vai zini, ka ir cilvēki, kuri runātos vārdus redz krāsās, dzirdēto mūziku var sagaršot vai redzētās figūras sasmaržot? Tie nav fantastikas žanra sižeti, bet gan neparasta uztvere, un šo fenomenu sauc par sinestēziju. Savukārt cilvēkus, kuriem piemīt sinestēzija, sauc par sinestētiem.
Tādu cilvēku, kuriem ikdienā pietiek ar mazāk nekā septiņām stundām miega, sabiedrībā ir absolūts mazākums. Tie, kas guļ maz, bet uzskata, ka ar to pietiek, lielākoties paši sevi māna, jo vēl neizjūt negatīvās miega bada sekas. Vēlāk cilvēki mēģina tās ārstēt ar miega zālēm, taču tas nav labs risinājums, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, miega speciāliste Marta Celmiņa.
Par spēka treniņiem sabiedrībā arvien klejo maldīgi priekšstati. Bieži vien cilvēki izvairās no svaru zāles tāpēc, ka nevēlas lielus, uzpumpētus muskuļus, taču realitātē spēka treniņi nav tikai par izskatu – tie ir par dzīves kvalitāti, spēku un veselību. Turklāt 80. gadi, kad cilvēki spēka treniņos nodarbojās tikai ar kultūrismu, sen jau ir pagājuši, un realitātē muskuļi nemaz tik ātri neaug, raidieraksta jeb podkāsta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja sertificēts fitnesa treneris Kārlis Matisāns.
Par posturālās ortostatiskās tahikardijas sindromu jeb POTS zinām jau kādu laiku, bet Covid-19 pandēmijas laikā ar šo sindromu sirgstošo cilvēku skaits pasaulē dubultojās. Būtiskākā problēma ir tā, ka ārstiem POTS ir grūti atpazīt, tāpēc bieži tas tiek ārstēts nepareizi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja ārste interniste, reanimatoloģe, elektrokardiogrāfijas (EKG) metodes speciāliste Inga Orleāne.
Jau izsenis zināms, ka dabai, it sevišķi mežam, ir nomierinošs un enerģiju atjaunojošs efekts. Mūsdienu zinātne atgriezusies pie šīm zināšanām, pielietojot tās meža terapijā. Tas ir terapijas veids, kurā cilvēks ar speciālista palīdzību pilnībā ļaujas meža videi un ietekmei, tā palīdzot sev pārvarēt kādas grūtības un stresu, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" pauda klīniskā psiholoģe, meža terapijas praktiķe Inga Dreimane.
Diabētu var dēvēt par laikmeta slimību, un tas ir saistīts ar mūsu paradumiem – mazkustīgu dzīvesveidu un neveselīgu uzturu. Otrā tipa diabēta pacienti kļūst jaunāki, un slimo arī bērni, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Endokrinologu asociācijas vadītāja, Stradiņa slimnīcas endokrinoloģe Kristīne Geldnere.
Situācija dzemdniecībā Latvijā uzlabojas, cilvēki ir draudzīgāki, jaunās māmiņas – apmierinātākas, un dzemdībās daudz vairāk piedalās arī partneri, taču seksuālajā izglītībā vairāk nekā 25 gadu laikā uzlabojumu ir maz par spīti dažādām akcijām un centieniem vairot zināšanas sabiedrībā, secināts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sadarbībā ar pētījumu aģentūru "TNS Latvia" pēc Veselības ministrijas pasūtījuma veiktajā pētījumā par Latvijas iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību, ietekmējošiem faktoriem un paradumiem.
Ik gadu Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosauc aizvadītā gada nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē. "Struktūras pašpielāgošanās principa izmantošana jaunu zāļvielu konstruēšanā" – tā sauc Latvijas zinātnieku atklājumu, radot jauna tipa molekulas, ar kuru palīdzību nākotnē varētu radīt efektīvākas zāļvielas vēža ārstēšanai.
Ja Anglijā sanāk darīšana ar dakteriem, tad likums Nr. 1 – pārspīlēt, pārspīlēt un vēlreiz pārspīlēt. "Re, kā staigā! Tad jau nav tik traki!" neapmierināta tumsnēja kundze Krolijas slimnīcas reģistratūrā nīgri vēro manu lēkāšanu uz vienas kājas un baksta datora klaviatūru ar garajiem nagiem tā, it kā katrs taustiņš būtu maza, riebīga ilze.
Latvijas bērniem un jauniešiem par nopietnu problēmu ir kļuvusi aptaukošanās un liekais svars. Līdzīgas problēmas arī citviet pasaulē, apdraudot viņu veselību nākotnē un radot slogu sabiedrībai, jo tas prasīs lielākus izdevumus veselības aprūpes budžetam. LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" ielūkojās bērnu svara tendencēs, divu pusaudžu stāstos un atbalsta sistēmā kopumā.
Tādi psihiskie traucējumi kā depresija un ģeneralizēta trauksme pacientiem nereti ir sastopami vienlaikus, taču bieži vien tie netiek atpazīti laikus, un tikai neliela daļa no pacientiem saņem adekvātu, pasaules vadlīnijām atbilstošu ārstēšanu. Savukārt, ja depresija vai ģeneralizētas trauksmes traucējumi netiek ārstēti, tas būtiski ietekmē ne tikai pacienta dzīves kvalitāti un darbaspējas, bet arī visu sabiedrības veselības sistēmu, palielinot ekonomisko slogu valstī.
Par Alcheimera saslimšanu joprojām ir daudz nezināmā, pētnieki vēl meklē atbildes, kā to diagnosticēt agrīni un kā ārstēt, bet tas, kas ir zināms, ir dzīvesveida nozīme slimības aizkavēšanā vai pat novēršanā. Pirmkārt, svarīga ir mērena fiziskā slodze, tai seko veselīgs miegs, uzturs un kognitīvā slodze, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja neirologs Jānis Mednieks.