Sabiedrībā izskanot studenšu liecībām par pasniedzēju seksuālu uzmākšanos, uzbango diskusijas par akadēmisko ētiku un robežām profesionālā vidē. Tomēr cilvēku stāstos slēpjas dziļāks vēstījums par to, kā sabiedrība reaģē uz upura–varmākas dinamiku, kā tiek uztvertas varas attiecības un iespējama robežu pārkāpšana. Turpinot rakstu sēriju par vardarbības pārtraukšanu hierarhiskās attiecībās, LSM.lv uz sarunu aicināja Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas (LĀPA) prezidenti, Latvijas Universitātes docētāju, ārsti psihoterapeiti Guntu Andžāni.
Dzīve & stils / Veselība
Ir sinestēzijas veidi, ko ierosina smaržas, kustība vai mūzikas skaņas un kā paralēli aktivizējošas maņas ir tauste, krāsa vai garša. Runājot par mūzikas izraisītu sinestēziju, var teikt, ka dažādi sinestēti to uztver citādi. Kādam mūzikas skaņas izraisa krāsu uztveri, kur katrai notij ir sava krāsa. Citos gadījumos sinestēts, dzirdot vijoles skaņu, redz fotismu, kas atspoguļojas kā dzeltena līnija.
Vai zini, cik daudz ir sinestēzijas veidu? Šobrīd to laikam neviens precīzi nevar pateikt, taču pētījumos tiek norādīti vairāk nekā 50 veidi. Kāpēc tik daudz? Tāpēc, ka sinestēzija pašreiz pieņemtajā definējumā ir papildu maņu aktivizēšanās pie noteiktiem stimuliem jeb sinestēzijas ierosinātājiem.
Cilvēkiem ar hroniskām slimībām regulāri vajadzētu atvēlēt laiku spēka treniņiem, bet tas nenozīmē, ka tūlīt jāsāk cilāt svaru bumbas un taisīt dziļos pietupienus, viss jādara saprātīgā daudzumā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente, Sporta laboratorijas vadītāja, sporta ārste Sandra Rozenštoka un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko.
Lai laikus spētu parūpēties par savu nieru veselību, reizi gadā jānodod gan asins, gan urīna analīzes. Urīna analīzes bieži tiek izlaistas, taču tās ir tikpat svarīgas, jo pastāsta par tiem rādītājiem, kas asins analīzēs neparādās, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, virsārste Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centrā Ieva Ziediņa.
Lai gan Latvija atrodas gana tālu no tropiskākām valstīm, tieši pie mums norit veiksmīgi pētījumi, kas nākotnē varētu sekmēt odu pārnēsātās slimības malārijas ārstēšanu. Elīna Līdumniece ir viena no zinātniekiem Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI), kas veic sekmīgus šādus pētījumus jaunu zāļu izstrādē.
Apritējuši divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Arvien biežāk izskan viedokļi, ka arī Latvijai jābūt gatavai iespējamiem kara draudiem, tā saucamajai "X" stundai, veidojot medikamentu krājumus, būvējot bunkurus vai apgūstot nepieciešamās iemaņas izdzīvošanai. Sociālajos tīklos parādās arī iedzīvotāju bažas par nākotni, apšaubot savas dzīves tālāko plānu realizēšanas iespējas kara gadījumā. Tomēr LSM.lv aptaujātie eksperti atgādina, ka cilvēks ir adaptīva būtne, kas var pielāgoties dažādiem apstākļiem. Ideālajiem apstākļiem nepienākot, svarīgi neatlikt plānoto, lai pavirzītos tuvāk sev vēlamai dzīvei.
Cenšoties samazināt lieko svaru, svarīgs ir vidējais dienā uzņemto kaloriju daudzums ilgtermiņā. Kamēr ievērojam zināmu ēšanas ritmu, nav svarīgi, cikos tieši ēdam. Katram cilvēkam ir jāatrod savs ēšanas ritms, tas ir pats svarīgākais, un nevajag klausīties apkārt, ko kurš iesaka – neēst brokastis, neēst vakariņas un ko tik vēl neēst, podkāsta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja sertificēts uztura treneris Mārtiņš Bidiņš.
Lai saglabātu kaulu un locītavu veselību, visiem cilvēkiem visos vecumos vajag kustēties – arī tad, ja locītavu bojājumi jau konstatēti. Cilvēkiem ar locītavu sāpēm un bojājumiem jāizvēlas kustības, kas ir mazāk traumējošas, piemēram, riteņbraukšana, peldēšana vai ārstnieciskā vingrošana, taču kustībām tāpat ir jābūt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja reimatoloģe Anda Kadiša.
Tiesa, ka Latvijas sabiedrībā joprojām ir stereotipi par vīriešiem kā stipro dzimumu, kuriem "jānes mājās mamuts" un jānodrošina ģimene, mūsdienās tā vairs nav gluži realitāte – mūslaikos vīrieši beidzot var runāt par to, kas ar viņiem notiek, un ņemt nost maskas. Līdz ar to arī vīriešiem pašiem jāuzņemas atbildība par savu mentālo veselību un jāmeklē iespējas runāt un lūgt palīdzību, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda ārsts-psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis.
Cilvēki arvien turpina ticēt ātrām diētām un solījumiem par brīnumlīdzekļiem, kas ļaus notievēt, tā vietā, lai pieņemtu, ka mazkustīgums un pārāk liels patērēto kaloriju daudzums ir paša vaina. Liekais svars rodas, ja ir par maz kustību, par maz miega un par daudz uzņemto kaloriju, bet daudz vieglāk ir meklēt vainīgo ārpusē – vainot ogļhidrātus, taukus, insulīnu vai pat nepareizu ēšanas laiku, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" sacīja uztura treneris Mārtiņš Bidiņš.
Tiem cilvēkiem, kuri vēlas saņemt uzturēšanas atļauju Latvijā, obligāti ir jādodas uz plaušu rentgenu. Veselības ministrija skaidro, ka prasības mērķis ir pasargāt Latvijas sabiedrību no bīstamo slimību izplatīšanas un uzturēšanās atļauju var atteikt, piemēram, tuberkulozes slimniekiem. Taču pērn no vairāk nekā 26 000 pieteikumiem neviens nav noraidīts veselības problēmu dēļ, ziņoja LTV raidījums "4. studija".