Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
No sajūsmas par "ChatGPT" pārliecinošo komunikāciju līdz raizēm par vēlēšanu nozagšanu ar dziļviltojumu palīdzību vai pat pilnīgam kontroles zudumam pār mašīnu intelektuālajām inovācijām, mākslīgais intelekts (MI) ir izraisījis plašu interesi un debates. Jautājumi rodas gan ikdienas tehnoloģiju lietotājiem, gan augsta līmeņa domātājiem un zinātniekiem, kas meklē atbildes par mūsu kopējo nākotni.
Mobilo sakaru operatori pamazām atslēdz trešās paaudzes sakaru tīkla tehnoloģijas jeb 3G. Pakalpojuma sniedzēji norāda, ka nepieciešams sasniegt augstāku kvalitāti un atbrīvot frekvences jau nākamo paaudžu tīkliem. Daļai iedzīvotāju gan nav atbilstīgu tehnoloģiju, tajā skaitā telefonu, kas spēj pārslēgties jau uz 4G un 5G tehnoloģijām.
"Ceru, ka jauni cilvēki pievērsīsies fonētikai, fonoloģijai, matemātikas un lingvistikas savienošanai, datorlingvistikai, korpuslingvistikai – tās ir šobrīd aktuālās jomas," intervijā radio "Naba" raidījumā "Zinātnes vārdā" sacīja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras profesore Andra Kalnača, kura arī skaidroja, kas mūsdienās ir valodniecība un kur pazudis mīkstais "r".
Vieglākais veids, kā parūpēties par ūdens kvalitāti, ir nepirkt ūdeni plastmasas pudelēs un tādējādi samazināt plastmasas nokļūšanu apkārtējā vidē. Iegādāties savu pudeli, izgatavotu no metāla vai stikla, un atkārtoti uzpildīt tieši no krāna. Mums Latvijā ir tīrs, drošs krāna ūdens un mēs droši to varam darīt, radio "NABA" raidījumā "Zinātnes vārdā" sacīja Rīgas Tehniskās universitātes vadošā pētniece, Eiropas Komisijas okeāniem un ūdeņiem veltītās misijas padomes vēstniece Brigita Dejus.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sociālantropologu īstenotā trīs gadus ilgā projektā "(Re)moving Ties" ("Attiecības kustībā") tiek pētīta cilvēku darba mobilitāte mūsdienu sabiedrībā, jo noteiktās jomās tā tiek uzskatīta par ārkārtīgi būtisku. Tā tas ir gan akadēmiskajā vidē, kur augstākās izglītības iestādes cenšas piesaistīt vieslektorus no ārvalstīm, gan arī diplomātiskajā un militārajā dienestā. Bet kas notiek ar cilvēciskajām attiecībām, kad kārtējo reizi ir jādodas strādāt uz citu valsti?
Vai iespējams uzbūvēt universālu simulatoru? Tādu ierīci, kura var būt gan lidmašīna, gan auto un pat kamaniņas Siguldas trasē. Izrādās, ka var. Tāds ir uzbūvēts un tiek likts lietā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūtā. Par to radio "NABA" raidījuma "Zinātnes vārdā" vadītājam Ivaram Austeram stāsta institūta pētnieks Armands Šenfelds šī institūta doktorants Andrejs Stupāns, kuri šo simulatoru izmanto pētniecībai.
Šovasar vairāk nekā 30 Nobela prēmijas ieguvēji un aptuveni 600 jauno zinātnieku piedalīsies jau 73. Nobela prēmijas laureātu sanāksmē Lindavā, Vācijā. Šis ir pirmais gads, kad pasākumā tiks pārstāvēta arī Latvija – turp dosies arī jaunais zinātnieks Rihards Ruska. Viņa darba dienas aizrit Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta laboratorijā, kurā viņš sintezē dažādas nanodaļiņas un pēta to luminiscenci, lai tās tālāk varētu izmantot medicīnā, tieši zāļvielu iedarbības izpētē.
Pētnieku novērojumi Latvijas ezeros liecina, ka mikroplastmasas daļiņas ir spējīgas ceļot līdz nogulumu slāņiem, kas veidojušies pat 18. gadsimtā. Līdz ar to mikroplastmasa nogulumos nav uzticams indikators antropocēna jeb cilvēka laikmeta sākumam, kā iepriekš uzskatīts starptautiskajā pētnieku vidē, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča.
Jebkurš objekts, kas pietuvojas planētai pietiekami tuvu, ar gravitācijas spēku var tikt ierauts tās orbītā un kļūt par pavadoni. Planētām, kas atrodas tālāk no Saules, pavadoņu ir daudz, jo daudz ir arī apkārt klīstošo objektu, taču Saulei tuvāk esošajām planētām to nav, jo Saules vējš, tai kļūstot par zvaigzni, objektus ir aizpūtis prom, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja "StarSpace" observatorijas saimniece, amatierastronome Anna Gintere.
Veicot pētījumu par latviešiem, kas emigrējuši uz Lielbritāniju, par aizbraukšanas iemesliem cilvēki mēdz minēt arī aizvainojumu pret valsti. Rokot dziļāk, bieži izrādās, ka šis aizvainojums radies, piemēram, no darba devēja, kas licis justies slikti, bet valsts nav varējusi novērst šādu patvaļu, "Radio Naba" raidījumā "Zinātnes vārdā" skaidroja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, kurš pētījis, kāds ir tipiskais emigrējušais latvietis un kādi izaicinājumi sagaidījuši tautiešus ārzemēs.
Notekūdeņi ir būtisks informācijas avots, lai sekotu vīrusu izplatībai un laikus pamanītu draudus iedzīvotāju veselībai. Bet ne tikai. Notekūdeņi var atklāt arī sabiedrības paradumus un saņemt atbildes uz jautājumiem, par kuriem cilvēki nevēlas runāt, piemēram, par alkohola un narkotiku lietošanu. Notekūdeņu pētīšanu jau trešo gadu veic Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior".
Lai meklētu jaunas stratēģijas, kā samazināt mirstību no kuņģa vēža un kā izstrādāt skaidras vadlīnijas tā skrīningam, pirms 11 gadiem sākts starptautisks projekts "Gistar". Tā laikā Latvijā izveidota vērienīga bioloģisko un klīnisko paraugu biobanka. Tagad projektā iesaistītie pacienti aicināti uz profilaktisku vizīti, lai novērtētu veselības stāvokli. Šobrīd pētījuma centrs darbību sācis Rēzeknē, bet secīgi turpinās darbu arī citos Latvijas reģionos.
Mūs ietekmē dažādi rīki, kas ienākuši un nostiprinājušies mūsu dzīvēs, tāpēc var teikt, ka esam kognitīvi hibrīdi, jo dažādus pienākumus veicam ar digitālu ierīču palīdzību, intervijā "Radio NABA" raidījumā "Zinātnes vārdā" sacīja Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters, kurš atzina – lai arī dažādu ieteikumu ir daudz, tomēr vislabāk par savu kognitīvo veselību var gādāt, lasot grāmatas bez digitālu rīku starpniecības.
No 17. līdz 19. aprīlim Rīgā notiks jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konference "TechChill", kuras fokuss šogad būs militārās un aizsardzības tehnoloģijas. "TechChill" apmeklēs arī Ukrainas delegācija, kuras sastāvā būs 20 jaunuzņēmumi, kas aktīvi turpina darbu, neskatoties uz sarežģīto situāciju valstī, informēja rīkotāji.
Lai sekmētu mutes, sejas un žokļu audu atjaunošanos pēc ķirurģiskajām manipulācijām un novērstu infekciju risku, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) kolēģiem attīsta jaunu pieeju kontrolētai un lokālai antibiotiku un augšanas faktoru piegādei ķermenim pēc mutes, sejas un žokļu kaulu operācijām. Tas samazinātu infekciju risku, un atlabšana pēc ķirurģiskajām manipulācijām būtu pēc iespējas veiksmīgāka un ātrāka, radio NABA raidījumā "Zinātnes vārdā" pastāstīja RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošā pētniece Arita Dubņika.
Šajā dienā pirms 20 gadiem ir reģistrēts pirmais profils populārajā saziņas vietnē "draugiem.lv", kas pirms tam darbojās testa režīmā. Tas piederēja vienam no dibinātājiem, Agrim Tamanim. Latvijas Radio devās uz uzņēmuma biroju Rīgā, lai uzzinātu, kas noticis ar "draugiem.lv" 20 gados, un kā portāls svinēs savu jubileju.