Diētu ziņā ik pa laikam mainās "ēras" – vienubrīd cilvēki izvairās, piemēram, no taukiem, citkārt no ogļhidrātiem, taču svarīgi, lai organisms saņemtu visas nepieciešamās uzturvielas, uzsvēra Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas dietoloģe Laila Meija. Vienlaikus dietoloģe norādīja, ka svara samazināšana daudz ko sakārto, un rekomendēja izvēlēties sabalansētas uztura paradumu maiņas.
Dzīve & stils / Veselība
"Krītamā kaite" ir neprecīzs epilepsijas apzīmējums, jo lēkmes ar krišanu un raustīšanos ir tikai apmēram trešdaļai epilepsijas pacientu. Epilepsijas lēkmes var izpausties arī tikai ar sastingšanu un nereaģēšanu uz 10–20 sekundēm, tās var būt arī dīvainas sajūtas, automātiskas kustības, notirpums vai nejūtīgums, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja bērnu neirologs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra vadītājs Jurģis Strautmanis.
Mēs dzīvojam hroniski noritošā zemas intensitātes iekaisuma pasaulē, kur mūsu neveselīgais dzīvesveids aizved pie zemas pakāpes iekaisuma, kas ir kā palaidējmehānisms dažādām saslimšanām, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" pauda kardiologs Kārlis Trušinskis, kurš arī skaidroja, no kā sastāv veselīga dzīvesveida "puzle".
Šonedēļ visā pasaulē atzīmē 50 gadus, kopš Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzsāka vispārējo cilvēku imunizācijas kustību. Kopš 1974. gada vakcinācija no nāvējošām slimībām pasargājusi un izglābusi vairākus miljonus cilvēku. Tāpat uzlabojusies dzīvildze un dzīves kvalitāte. Infekcijas slimības gan nav zudušas, piemēram, šoziem Latvijā garais klepus gultā nolika gan pieaugušos, gan pusaudžus.
Tādu cilvēku, kuriem ikdienā pietiek ar mazāk nekā septiņām stundām miega, sabiedrībā ir absolūts mazākums. Tie, kas guļ maz, bet uzskata, ka ar to pietiek, lielākoties paši sevi māna, jo vēl neizjūt negatīvās miega bada sekas. Vēlāk cilvēki mēģina tās ārstēt ar miega zālēm, taču tas nav labs risinājums, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, miega speciāliste Marta Celmiņa.
Par spēka treniņiem sabiedrībā arvien klejo maldīgi priekšstati. Bieži vien cilvēki izvairās no svaru zāles tāpēc, ka nevēlas lielus, uzpumpētus muskuļus, taču realitātē spēka treniņi nav tikai par izskatu – tie ir par dzīves kvalitāti, spēku un veselību. Turklāt 80. gadi, kad cilvēki spēka treniņos nodarbojās tikai ar kultūrismu, sen jau ir pagājuši, un realitātē muskuļi nemaz tik ātri neaug, raidieraksta jeb podkāsta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja sertificēts fitnesa treneris Kārlis Matisāns.
Skaļa krākšana naktī var būt vienkāršs troksnis, bet var būt arī kā signalizācija par to, ka cilvēka smadzenēm gadiem un varbūt pat gadu desmitiem netiek pietiekami piegādāts skābeklis. Šī slimība ir obstruktīva miega apnoja, kas neārstēta ir īpaši bīstama, jo palielina gan infarkta, insulta un hipertensijas riskus, gan risku pēkšņi aizmigt pie stūres, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja ārste otorinolaringoloģe Rudīte Pivņenko.
Ļoti maldīgs ir uzskats, ka pārmērīgi daudz sāls ir tikai čipsos vai riekstiņos. Aizraujoties ar pārlieku sāļiem pārtikas produktiem un ēdieniem ikdienā, var tikt pie paaugstināta asinsspiediena un vecumdienās pat pie demences. Taču kādi ir pārlieku sāļie ēdieni, kāda ir optimālā dienas norma, kādas sekas pārmērībai un kāda ir valsts pretsāls politika? To skaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens", arī meklējot veidus, kā mazāk lietot sāli, nezaudējot ēdiena garšu.