Papildināts 14:02
Ārzemēs
Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 28. aprīļa fotogrāfijas.
Aptuveni 20 tūkstoši cilvēku šonakt izgāja Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi ielās, lai protestētu pret tā dēvēto "ārzemju ietekmes" likumu. Tas paredz īpašu reģistrācijas kārtību medijiem un organizācijām, kas saņem finansējumu no ārvalstīm.
Pareizticīgie visā pasaulē svētdien, 28. aprīlī, atzīmēja Palmu jeb Pūpolsvētdienu par godu Jēzus Kristus ienākšanai Jeruzalemē. Klusās nedēļas ievadu atzīmēja arī šajā svētajā pilsētā.
Ukrainas pilsētā Rivnē demontēts padomju okupācijas režīmu slavinošais piemineklis – "Slavas kalna" komplekss. To atklāja 1985. gada 9. maijā, lai atzīmētu uzvaras Otrā pasaules karā 40. gadadienu.
Ukrainas armijas komandieris Oleksandrs Sirskis ir paziņojis par situācijas pasliktināšanos frontē un Krievijas karaspēka taktiskajiem panākumiem.
Ukrainā aiz būšanas frontē viens no bīstamākajiem darbiem ir elektrostacijās, kas ir viens no Krievijas raķešu triecienu galvenajiem mērķiem. Drošības apsvērumu dēļ Latvijas Televīzijai (LTV) lūgts neatklāt izpostītās termoelektrostacijas atrašanās vietu.
ASV universitāšu studentu vidū aizvien nerimst protesti pret Gazas karu un atbalstu Izraēlai. Vairāki simti demonstrantu nedēļas nogalē tikuši aizturēti.
Trimdas latvieši pēckara gados Lielbritānijā pierādīja, ka apvienojoties ir iespējams izdarīt neiespējamo, un nu diasporas latvieši ir sasparojušies pierādīt, ka arī jaunākās paaudzes spēj to pašu. Šonedēļ no malu malām sabrauca talcinieki, lai latviešu centrā Straumēnos Lielajā divu dienu talkā ne tikai pļautu zāli un uzraktu dobes, bet apdarītu nopietnākus darbus, tādus kā muižas meža sakārtošana un telpu remonts.
Situācija frontē Ukrainā aizvien saasinās, ienaidniekam uzbrūkot visā frontes līnijas garumā. Tāpēc Ukrainas armijai nācies trijos frontes punktos nedaudz atkāpties.
Ja igauniete Trīnu Perve būtu valsts, Ukrainai ziedoto līdzekļu apjomā viņa apsteigtu ne vienu vien pasaules valsti, jo gada laikā spējusi piesaistīt tuvu pusmiljonam eiro, lai palīdzētu Ukrainas armijas vienībām. Karš sagrieza kājām gaisā viņas dzīvi, pilnībā mainot viņu kā cilvēku. Sākusi, palīdzot Ukrainas bēgļiem Igaunijā, līdzekļu vākšanai viņa pievērsās vien pagājušā gada pavasarī. Šobrīd viņa ir jau savā ceturtajā braucienā uz piefrontes zonu Ukrainā. Līdzekļu vākšanas kampaņas Perve galvenokārt rīko sociālajā tīklā "X".
Un valstis, kuras ir Eiropas Savienībā var dalīties arī idejās. Urbāno dārzu projekts Amsterdamā ir tas, kurš saņēma galveno balvu "Jaunā Eiropas Bauhaus" festivālā Briselē. Tā ir Eiropas Komisijas (EK) iniciatīva, kurā eksperti, iedzīvotāji, uzņēmumi, valsts un pašvaldību iestādes kopīgi meklē jaunu skatījumu uz ilgtspējīgu un zaļu dzīvesveidu. Tās ir inovatīvas idejas, kuru galvenais mērķis ir nevis aicināt nopelnīt, bet domāt, ko šīs idejas sniegs iedzīvotājiem. Starp šā gada finālistiem bija arī kāda Latvijas komanda.
Saskaņā ar Lielbritānijas izlūkdienestu aplēsēm, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedzis aptuveni 450 000, bet zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedzis 10 000.
Konflikts Gazā ir viens no centrālajiem tematiem svētdien un pirmdien Saūda Arābijā notiekošajā Pasaules ekonomikas foruma īpašajā sanāksmē. To apmeklē ASV, Eiropas un Tuvo Austrumu politiķi, tostarp palestīniešu amatpersonas, bet Izraēla šajā tikšanās reizē nebūs pārstāvēta. Līdz ar to oficiālie mēģinājumi panākt uguns pārtraukšanu starp Izraēlu un teroristisko grupējumu "Hamās" notiks citur.
Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 27. aprīļa fotogrāfijas.
Aizdomās par retu un ļoti vērtīgu grāmatu zagšanu no bibliotēkām Eiropas valstīs aizturēti vairāki Gruzijas pilsoņi. Uzskata, ka tā ir daļa no lielākas noziedznieku grupas, kas savulaik apzaga arī Latvijas Nacionālo bibliotēku. No bibliotēkām Eiropā galvenokārt zagti Aleksandra Puškina un Nikolaja Gogoļa darbu izdevumi, kas pēc tam pārdoti Krievijā rīkotās izsolēs.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainu ir pametuši vairāk nekā četri miljoni valsts iedzīvotāju. Lielākā daļa no viņiem ir sievietes un bērni, bet daļa arī vīrieši iesaucamā vecumā. Ukrainā aprīlī pieņemtais jaunais mobilizācijas likums paredz cīņu ar tiem, kas no dienesta aizbēguši. Kijiva paziņoja, ka vēl pirms jaunā likuma stāšanās spēkā uz laiku pārtrauks konsulāro pakalpojumu sniegšanu ārzemēs dzīvojošiem ukraiņiem iesaucamajā vecumā, satraucot arī tos, kas valsti pameta vēl pirms kara.
Teroristiskā grupējuma "Hamās" pārstāvji sestdien paziņoja, ka pēta jauno Izraēlas pamiera piedāvājumu. Tas izteikts pēc tam, kad Ēģiptes delegācija ieradās Izraēlā, lai mēģinātu atjaunot iestrēgušās sarunas par uguns pārtraukšanu starp abām pusēm. Visi līdzšinējie mēģinājumi atrast kopsaucēju starp Izraēlas vadību un "Hamās" nav vainagojušies ar panākumiem.
Krievija naktī uz sestdienu atkal izvērsa plašu uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai – apšaudīti objekti trijos valsts apgabalos. Apšaudē nodarīti postījumi četrām termoelektrostacijām, ir arī cietušie.
Nīderlandē sestdien, 27. aprīlī, plaši atzīmē Karaļa dienu. Tradīcija paredz, ka daudzi valsts iedzīvotāji šajā dienā velk oranžas drēbes, kas simbolizē Nīderlandes karaļnama oficiālo krāsu, un piedalās dažādos ielu svētkos un sarīkojumos.
ASV piešķīrušas militāro un cita veida palīdzību Ukrainai 61 miljarda dolāru vērtībā, taču no šīs summas jauniem ieročiem, munīcijai, tankiem un pretgaisa aizsardzības sistēmām tiks novirzīti tikai 14 miljardi. Ukrainai vajag krietni vairāk, tāpēc arī Eiropa nedrīkst atslābt, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
