Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa – Ģirts Zvirbulis un Olafs Perševics – jau vairākas dienas strādā Gruzijā un ekskluzīvā intervijā tikās ar valsts prezidenti Salomi Zurabišvili.
Ģirts Zvirbulis: Prezidentes kundze, satiekot cilvēkus šeit, mēs saprotam, ka tas jau tiek pieņemts kā fakts, ka jūs noteiksiet veto šim "ārvalstu aģentu" likumam. Vienīgais jautājums ir, kad tas notiks. Vai jūs tagad to varat pateikt?
Salome Zurabišvili: Kādēļ man tagad būtu jāsaka? Man ir dotas 14 dienas, kad varu uzlikt veto. Lēmums tiks pieņemts atkarībā no situācijas, īpaši ielās. Bet, protams, jautājums "vai" – vispār neeksistē.
Vai jums kā prezidentei ir vēl citi instrumenti bez veto, ko varat izmantot, lai apturētu šo likumu?
Nē. Veto ir normāls instruments prezidenta rokās. Problēma šeit ir tāda, ka, lai apietu veto, viņiem vajag tikpat daudz balsu, cik bija, apstiprinot likumu. Un tā kā ir absolūti monolīts vairākums, kas balso tā, kā grib viens cilvēks, tad mēs esam tipiskā Krievijas varas vertikālē.
Tāpēc man nav nekādu šaubu par to, kas notiks pat tad, ja es uzlikšu veto. Tas būs vairāk cilvēku gribas demonstrējums legālā veidā, un ir svarīgi, ka tas notiek.
Tā galu galā būs nevis prezidenta, bet cilvēku vara, kas dosies uz vēlēšanām 26. oktobrī, un tas ir laiks, kad cilvēkiem būs iespēja balsot par tiem, kuri apsolīs noraidīt visus Krievijas likumus. Jo mums nav tikai viens Krievijas likums, mums to ir daudz.
Vai jūs varat izskaidrot, kā tas ir iespējams, ka valstī, kas jau dažas desmitgades ir bijusi uz Eiropas ceļa, tagad ir valdība, kas to visu bremzē un ierobežo?
To nevar izskaidrot, un to nevar saprast. Īpaši šīs valdības programma bija ievest Gruziju Eiropas Savienībā – lai gan tagad mēs saprotam, ka viņi meloja. Partija, kas ierakstīja konstitūcijā eiroatlantisko kursu un visiem mums – institūcijām, mani ieskaitot, teica, ka jums jādara viss, lai Gruziju ievestu eiroatlantiskajā un Eiropas integrācijā.
Tagad tie paši cilvēki absolūti neņem vērā visas Eiropas Savienības rekomendācijas un pieņem likumus, un ne tikai šo, kas ir pret visu to, par ko iestājas Eiropas Savienība – vai tas būtu vēlēšanu kodekss, vai tas ir šis jaunais likums par ofšoriem, kas padara Gruziju par sava veida nesaprotamu hibrīdteritoriju. Un ne tikai likumi, bet arī valdības metodes, kam absolūti trūkst caurskatāmības. Tas gan ir vārds, ko viņi katru dienu lieto.
Bet neviens valstī nezina, kurš īsti to vada, kurš pieņem lēmumus. Vienīgais, ko mēs zinām, ir tas, ka visi tikai atkārto vienu un to pašu vēstījumu. Un tā arī ir Krievijas varas vertikāle un Krievijas pārvaldības veids.
Un tas, ko mēs redzam ielās šajās dienās – iebiedēšanu, represijas, spēku, kas nav policija, jo policija pie mums uzvedas normāli, demokrātiski, bet tā, kas ir ielās, tā nav policija. Tai nav identifikācijas zīmes.
Bet valsts struktūras to oficiāli izmanto, lai stātos pretī cilvēkiem. Tas viss padara šo varu ļoti līdzīgu valdībai Krievijā. Un nav izskaidrojuma, vai tas ir spiediens no Maskavas, vai tā ir Maskavas apņēmība, pārraut šo brīdi, kad Gruzija ir starp kandidātvalsts statusu un iestāšanās sarunām, kurām būtu jāsākas, un tāpēc izdara spiedienu uz varas iestādēm, vai arī tas ir pie varas esošo iekšējais lēmums, ja atceramies Ivanišvili uzrunu 29. aprīlī, kas visus nobiedēja.
Kāds tam ir izskaidrojums, patiesībā nav tik svarīgi. Svarīgi ir tas, ko mēs redzam, un šie fakti. Un tas, ka tas ir jāpārtrauc.
Vai jūs uztrauc tas, ka pašreizējā valdība ne tikai kopē, kā jūs teicāt, Krievijas pārvaldības veidu, bet ka Gruzija var nonākt vēl lielākā Krievijas ietekmē?
Tas ir viens un tas pats – ja tu kopē Krievijas likumus, valdības metodes, pamazām tu distancējies, zaudē atbalstu no tiem, kas ir mūsu draugi un atbalstītāji jau 30 gadus.
Un būtībā tā tiek maldināti iedzīvotāji, kas jau 30 gadus stabili ir bijuši par Eiropas integrāciju. Šajā jautājumā nav bijis šaubu. Tātad jūs patiešām vienkārši zaudējat savus cilvēkus un zaudējat uzticību, un jūs esat neuzticīgs tam, kāpēc esat ievēlēts.
Šajā situācijā var palīdzēt rietumvalstis, Baltijas valstis? Jums nupat bija tikšanās ar Baltijas valstu un Islandes ārlietu ministriem. Ko no Rietumu valstīm, Eiropas Savienības sagaida Gruzijas cilvēki, opozīcija, pilsoniskā sabiedrība?
Viņi nevar paveikt darbu mūsu vietā. Mums ir jāpieņem lēmums. Viņiem ir jāieklausās to cilvēku, kuri šodien ir ielās, balsīs un izvēlē. Bet, protams, drīz, 26. oktobrī, mums būs vēlēšanas, un tajās Gruzijas tauta pateiks, vai grib Eiropu vai grib ko citu. Un tai ir jābūt ļoti skaidrai izvēlei. Un tā ir izvēle, kas Eiropas valstīm būs jāņem vērā.
Mēs jau vairākas dienas runājam ar protestētājiem un arī par vēlēšanām. Un viņi patiešām ir nobažījušies, ka tās nenotiks godīgi, jo partijai "Gruzijas sapnis" ir liela ietekme vēlēšanu komisijā, un var būt arī kļūdaina balsu skaitīšana. Vai jūs ticat, ka vēlēšanas notiks godīgi?
Nē, viņi gribēs sagrozīt vēlēšanas. Es par to nešaubos. Tas, kā viņi uzvedas…
Esmu ļoti pārliecināta, ka, ja mums ir tāda mobilizācija, kādu mēs patlaban redzam ielās – ir apmēram 500 000 gados jaunu vēlētāju, kuri iespaidos vēlēšanu rezultātus. Ir arī miljons vēlētāju, kā tas bija Moldovā, diasporā, kas var radīt ļoti lielas pārmaiņas.
Un šīs valsts vēsture ir tāda, ka tad, kad tauta un mobilizācija ir visaugstākajā līmenī, tad neviens nevar sagrozīt vēlēšanas tā, lai pārspētu tautas gribu. Tāpēc mums ir jābūt vairāk pārliecinātiem par cilvēku stiprajām pusēm.
Un, protams, mūsu partneri ir ļoti gaidīti un laipni aicināti būt klāt un novērot vēlēšanas. Klātbūtne ir ļoti svarīga. Mēs esam maza valsts. Jūs zināt, ko tas nozīmē. Un redzēt, ka mēs neesam izolēti, ka joprojām esam uzmanības centrā, neskatoties uz lielo krīzi un karu Ukrainā, un ka neviens neaizmirst cīņu, kas notiek šeit, – tas ir ļoti svarīgi.
Mums šeit nav kara. Mēs neesam Ukraina. Un es vēlreiz vēlos paust savu solidaritāti ar Ukrainu, bet mēs saskaramies ar Krievijas hibrīdkaru, kas ir ne mazāk bīstams ne tikai mums, bet arī Eiropas nākotnei. Tātad mēs šeit cīnāmies priekšgalā. Gruzija daudzus gadsimtus ir cīnījusies priekšgalā par Eiropas aizsardzību. Un šī ir mierīga cīņa, kas beigsies ar vēlēšanām. Un mums ir vajadzīgs viss atbalsts pilsoņiem.
Kā jūs redzat, kā situācija attīstīsies līdz vēlēšanām? Kas notiks ielās, uz politiskās skatuves? Es domāju – vai ir iespējams, ka ir tāds scenārijs kā Ukrainā. Piemēram, "Maidana" revolūcija? Vai varbūt protesti tiks apspiesti tā, kā mēs to redzējām Baltkrievijā? Kādas ir jūsu prognozes?
Man nepatīk prognozēt, bet mana pārliecība ir, un kā prezidente, kurai šobrīd ir diezgan liela tautas uzticība, es centīšos cilvēkus vadīt šajā ļoti grūtajā periodā līdz mierīgām vēlēšanām.
Nedomāju, ka arī Gruzijai būtu iespēja atkārtot "Maidanu", jo mums jau kaut kas tāds ir bijis pagātnē. Šajā posmā un ņemot vērā ģeopolitisko vidi, mūsu vislabākā iespēja ir nopietni sagatavoties vēlēšanām, kas būs arī kā referendums.
Tās būs cita veida vēlēšanas. Tajās vai nu nobalsos par Eiropu, vai zaudēs savu nākotni. Ir pieci mēneši, lai tam sagatavotos. Tas būs liels darbs visiem.
Runājot par darbu visiem, mums daži eksperti teica, ka valdošā partija "Gruzijas sapnis" nav tā, kas ir pietiekami spēcīga, bet ka opozīcija ir vāja un sašķelta. Vai ir iespējams, ka opozīcijas politiskie spēki konsolidēsies kādā blokā, lai pretotos un lai būtu stiprāki nākamajās vēlēšanās?
Tas ir viņu pašu rokās. Bet es domāju, ka, ja notiek politisko spēku konsolidācija – ne tikai tradicionālo partiju, bet visu politisko spēku konsolidācija ap ideju par Eiropu un attiecīga rīcība – tad partijas var iet atsevišķi uz vēlēšanām. Bet, kurš uzvarēs, būs pret vienu politisko spēku – "Gruzijas sapni". Tātad tas ir jautājums par vēlēšanu aprēķiniem, ko viņi, iespējams, veiks, un tas ir viņu ziņā. Bet es parūpēšos, lai starp visiem būtu konsolidācija ap galveno domu.
Ko jūs vēlētos pateikt Latvijas cilvēkiem, organizācijām Latvijā?
Vēlos pateikt paldies, jo mēs pēdējos 30 gadus esam bijuši vienā un tajā pašā cīņā, un jūs, visas Baltijas valstis un Polija, esat tās, uz kuru atbalstu mēs ceram.
Un šis atbalsts ir bijis, un es esmu pārliecināta, ka tas būs atkal šajā Gruzijai ļoti svarīgajā pagrieziena punktā.
KONTEKSTS:
Gruzijā plašus protestus izraisījis valdības iecerētais likumprojekts par "ārvalstu aģentiem". Tas paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm.
14. maijā likums tika pieņemts trešajā un galīgajā lasījumā.
Gruzijas valdošā partija "Gruzijas sapnis" aizstāv šo likumprojektu un uzsver, ka Gruzijas sabiedrībai jāzina, kuras organizācijas saņem ārvalstu finansējumu.
Taču likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012. gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Pret likumprojektu iebilst arī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kas solījusi uzlikt tam veto.
Līdzīgu likumprojektu "Gruzijas sapnis" centās pieņemt jau pagājušogad, bet pēc plašiem protestiem Gruzijas parlaments apturēja tā izskatīšanu.
Rietumvalstis brīdina Gruzijas valdību, ka likumprojekta pieņemšana būs nopietns šķērslis Gruzijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
