Viņi norāda, ka Krievijas operāciju raksturs atbilst vērtējumam, ka krievu prioritāte ir izveidot buferzonu pie robežas, nevis iekļūt dziļāk Harkivas apgabalā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atcēlis vizītes uz ārzemēm Krievijas karaspēka iebrukuma Harkivas apgabalā dēļ. Ukrainas armija ziņoja, ka mēģina stabilizēt situāciju šajā frontes posmā, tādēļ atvilkušas vairākas vienības uz izdevīgākām pozīcijām, lai neļautu okupantu karaspēkam pārraut aizsardzības līniju.

Aktīvas cīņas turpinās pierobežas pilsētā Vovčanskā. Okupantu karaspēks spēcīgi apšauda Harkivas apgabala apdzīvotās vietas ar raķetēm, droniem un artilēriju.

Aģentūras "Nexta" rīcībā nonācis aculiecinieka video, kurā redzams, kā no auto pilnas šosejas Belgorodas apgabalā raida reaktīvās artilērijas zalves uz Harkivas apgabalu, izmantojot civilos auto kā vairogu.

Ukrainas armija ziņoja, ka  piesaistījusi visas iespējamās rezerves, lai apturētu šo iebrukumu, bet norāda, ka tas atstāj austrumu fronti mazāk aizsargātu. Vovčanskā un citās pierobežas apdzīvotās vietās turpinās iedzīvotāju evakuācija. Harkivas mērs Ihors Terehovs ziņoja, ka šiem cilvēkiem tiks nodrošināta pajumte, pārtika, medikamenti un citas nepieciešamās lietas. Viņš arī norādīja, ka no Harkivas pilsētas neplāno evakuēt cilvēkus, neraugoties uz Krievijas dronu un raķešu uzlidojumiem pilsētai katru dienu.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) priekšnieks Kirilo Budanovs otrdien paziņoja, ka situācija Harkivas apgabalā sākusi stabilizēties pēc papildu Ukrainas vienību izvietošanas un aizsardzības pasākumu sākšanas.

Abu pušu avoti arī ziņoja, ka Krievijas karaspēks izmanto jaunu taktiku. Tas izmanto nelielas uzbrukuma grupas – ne vairāk kā piecus cilvēkus vienā grupā, lai iefiltrētos Ukrainas pozīcijās.

Pēc tam šie veidojumi apvienojas ar citām nelielām grupām, veidojot lielākas trieciena grupas.

Tomēr mazo uzbrukuma grupu izmantošana var novest pie lieliem upuriem un palēnināt kopējo ofensīvas tempu, uzskata ISW pētnieki.

Ukrainas armijas ģenerālštāba priekšnieks Anatolijs Barhilevičs izteica pieņēmumu, ka Krievijas spēki šajā virzienā tikai pēdējo 24 stundu laikā vien ir zaudējuši līdz 1740 karavīru.

ISW norādīja, ka aplēstais zaudējumu skaits varētu atbilst vispārējam ofensīvas tempa kritumam, kas tika novērots 14. maijā.

Ja ofensīvas temps saglabāsies salīdzinoši zems, Krievijas spēki, visticamāk, koncentrēsies uz jaunu pozīciju nostiprināšanu un buferzonas izveidi pierobežas reģionā, nevis virzīsies dziļāk apgabalā, pieļauj eksperti.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.