Ārzemēs
Krievijas spēki turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainas aizstāvjiem Harkivas apgabalā – iebrucēji gūst zināmu progresu, vēsta monitoringa projekts "DeepState". Saskaņā ar projekta rīcībā esošo informāciju, ienaidnieks Harkivas apgabalā ieņēmis vairākas apdzīvotās vietas. Lai gan oficiāli šī informācija nav apstiprināta, Ukrainas aizstāvju ziņojumi no frontes liecina par atkāpšanos Harkivas apgabalā.
Gruzijas slepenie dienesti trešdien paziņojuši, ka noteiktas sabiedrības grupas plāno apvērsumu pret valdību un ka tās saņem atbalstu no ārzemēm. Šis paziņojums izplatīts laikā, kad Gruzijas opozicionāri jau nedēļām cīnās pret valdības spiedienu pieņemt pretrunīgi vērtēto tā dēvēto ārvalstu ietekmes likumprojektu un tuvākajās dienās gatavo jaunus protestus. Kritiķi to dēvē arī par "Krievijas likumu".
Polijas galvaspilsētā Varšavā agrā svētdienas rītā aizdedzies tirdzniecības centrs. Notikuma vietā strādā desmitiem ugunsdzēsēju vienību un virs ēkas pacēlušies biezi dūmi. Apkārtnē dzīvojošie cilvēki aicināti aizvērt logus un izvairīties no došanās ārpus mājām. Ziņu par cietušajiem nav.
Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi sestdienas vakarā desmitiem tūkstoši cilvēku izgāja ielās, lai protestētu pret valdības atbalstīto pretrunīgi vērtēto "ārvalstu aģentu" likumprojektu.
Polijas nacionālā prokuratūra nolēmusi izvirzīt apsūdzības bijušajam Varšavas tiesnesim Tomašam Šmitam, kurš šīs nedēļas sākumā aizbēga uz Baltkrieviju un lūdza tur politisko patvērumu. Saskaņā ar prokuratūras izvirzītajām apsūdzībām, Šmitam varētu draudēt mūža ieslodzījums.
Lietuvā svētdien, 12. maijā, balsstiesīgie dosies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos nākamo Valsts prezidentu. Uz šo vietu cer astoņi kandidāti, bet pagaidām vislielākās izredzes sola līdzšinējam līderim Gitanam Nausēdam. Svētdien gaidāms arī referendums par to, vai atļaut dubultpilsonību.
Dienu pēc tam, kad Krievijas karaspēks sāka sauszemes ofensīvu Harkivas apgabalā, Ukraina no apgabala evakuējusi vairāk nekā divus tūkstošus cilvēku. Harkivas apgabala ziemeļos aizvien turpinās sīvas kaujas.
Desmitiem tūkstošu protestētāju sestdienas, 11. maija, vakarā pārpludinājuši Tbilisi ielas – tur notiek Eiropas gājiens, paužot kategorisku "nē" pozīcijas virzītajam tā dēvētajam "ārvalstu aģentu" likumam. Pret likumu, kas jau pirmdien varētu nonākt uz parlamenta komisijas galda, iebilst ne tikai protestētāji, bet arī Rietumu partneri.
Gruzijas premjerministrs Iraklijs Kobakhidze paudis uzskatu, ka Gruzijas varasiestādēm izdosies "saskaņot pozīcijas" ar Rietumu partneriem par tā saukto "ārvalstu aģentu" likumu, ko virza viņa pārstāvētā partija "Gruzijas sapnis" un kas izraisījis lielus protestus valstī. Tikmēr ASV Pārstāvju palātas locekļu grupa nosūtīja vēstuli Gruzijas premjeram, kurā aicina nepieņemt skandalozo likumprojektu.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks sestdien, 11. maijā, apmeklējis Iekšlietu un Aizsardzības resoru operatīvās grupas militārās mācībās netālu no Polijas un Baltkrievijas robežas. Uzrunājot karavīrus, robežsargus un policistus, Tusks uzsvēra, ka Polijas valdība atzinīgi novērtē viņu dienestu uz valsts robežām. Tusks arīdzan uzsvēra nepieciešamību stiprināt Polijas austrumu robežu, norādot, ka arī Eiropas Savienībai (ES) būtu jāiesaistās šī jautājuma risināšanā.
Lietuvā svētdien gaidāmas prezidenta vēlēšanas, bet priekšvēlēšanu kampaņa šoreiz bijusi diezgan rāma, Lietuvas medijos tā pat nosaukta par garlaicīgu. Prezidenta vēlēšanās ir izteikts favorīts – tagadējais valsts galva Gitans Nausēda, un priekšvēlēšanu kampaņā iztika bez lieliem skandāliem.
Tieši pēc mēneša Latvijā, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības valstīs, notiks Eiroparlamenta vēlēšanas. Tās notiks no 6.–9. jūnijam visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Latvijas iedzīvotāji pie vēlēšanu urnām dosies 8. jūnijā. Kopumā būs jāievēl 720 deputāti. Visvairāk deputātu vietas parlamentā būs Vācijai – 96, Francijai – 81, Itālijai – 76, Lietuvai – 11, Latvijai – 9, Igaunijai – 7 deputāti.
Izraēlas armija sestdien, 11. maijā, likusi Rafahas iedzīvotājiem evakuēties no līdz šim uzbrukumā neskartiem Gazas joslas dienvidu pilsētas rajoniem, kas varētu liecināt par plāniem paplašināt militāro operāciju, lai gan arvien vairāk izskan aicinājumi Izraēlai atturēties no tādas ofensīvas.
Plūdos Afganistānas ziemeļos Baglānas provincē gājuši bojā vairāk nekā 200 cilvēku, sestdien, 11. maijā, paziņoja Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO).
Aizvadītajā naktī turpinājās Krievijas mēģinājumi pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs informēja par aizsardzības operācijām vairāku apdzīvotu vietu virzienos, tostarp pie Vovčanskas. ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" (ISW) analītiķi tikmēr norādījuši, ka, visticamāk, Krievijas uzbrukumu mērķis nav saistīts ar vēlmi ieņemt Ukrainas otru lielāko pilsētu Harkivu.
Krasi saasinājusies situācija uz Harkivas un Belgorodas robežas. Krievija aktīvi mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā. Kā Latvijas Radio sacīja Zemessardzes majors Jānis Slaidiņš, tuvākie mēneši Ukrainai būs ļoti grūti.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons apstiprinājis, ka Ukraina drīkst izmantot britu ieročus arī triecieniem Krievijā. Ukrainai tiek dota lielāka rīcības brīvība, bet nevis tāpēc, ka Ukrainai ietu vieglāk, tieši otrādi – frontē iet arvien sliktāk, un karot vajag ar visu, kas pieejams, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
"Ir ļoti nomācoši, kad saka: "Kāpēc viņi nedodas kaut kur citur?" Šīs ir viņu mājas! Vai jums būtu pieņemami, ja kāds teiktu: "Kāpēc gan tev nebraukt uz Igauniju vai Lietuvu?" Kāpēc? Kāpēc mums vajadzētu kaut kur doties?" sarunā ar Latvijas Radio norādīja palestīniešu pilsoniskās sabiedrības organizācijas "MIFTAH" pārstāve Džohara Bakera. Viņa kopā ar savu kolēģi Hadīdžu Ibrahimu stāstīja par dažādiem sabiedrībā izplatītiem uzskatiem par Gazas joslu un palestīniešiem, kā arī skaidroja palestīniešu nostāju šajos jautājumos.
ASV Valsts departaments piektdien publicēja ilgi gaidītu ziņojumu, kurā atzīts, ka Izraēla var būt pārkāpusi starptautisko tiesību normas ASV ieroču lietošanā, bet nav atrasti pietiekami pierādījumi, lai bloķētu ASV ieroču piegādes Izraēlai.
ASV piektdien paziņoja par jaunu 400 miljonu dolāru lielu militāro palīdzību Ukrainai, arī HIMAR sistēmas un raķetes tām. Šī ir trešā palīdzības pakete Ukrainai kopš aprīļa beigās Kongress pēc vairāku mēnešu kavēšanās apstiprināja papildu finansējumu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
