Ārzemēs
Krievijas diktators Vladimirs Putins nesen tika apstiprināts uz kārtējo termiņu Krievijas prezidenta amatā, kas viņam nodrošinās iespēju palikt pie varas vismaz līdz 2030. gadam un valdīšanas ilguma ziņā pārspēt PSRS diktatoru Josifu Staļinu. Putins arīdzan veicis kadru pārbīdes, kas liecina par viņa nodomu pilnībā pakļaut Krievijas ekonomiku vienam mērķim: uzvarai karā pret Ukrainu.
Šomēnes sāka darboties jauns līgums starp Baltijas un Beniluksa valstīm par augstākās izglītības diplomu automātisku atzīšanu. Tas ir pirmais šāda veida starptautiskais līgums starp diviem Eiropas Savienības reģioniem. Tas paredz, ka Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā izsniegtie augstākās izglītības diplomi tiks savstarpēji atzīti bez papildu procedūrām. Citviet Eiropā uz mūsu piemēru skatās ar interesi, bet arī piesardzību.
Gruzijas valdībai ir tieksme kļūt par autoritāru sistēmu, taču tauta negrasās to pieļaut, un Rietumiem būtu jāizmanto sava ietekme Gruzijā, lai panāktu, ka demokrātiskie procesi valstī noturas, intervijā LTV raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, otrdien Kijivā sākot tikšanos ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, mudināja Amerikas Savienotās Valstis piegādāt Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tikmēr ukraiņu karavīri turpina cīņu pret agresorvalsts karaspēku valsts austrumos un gatavoties iespējamam uzbrukumam ziemeļaustrumos.
Vai nākamā Eiropas Parlamenta sasaukuma laikā varētu tikt atcelts Zaļais kurss? Šo jautājumu pirms jūnijā gaidāmajām vēlēšanām uzdod daudzi. Klimata aktīvisti brīdina, ka eiroskeptiķu un galēji labējo politiķu nākšana pie varas varētu apdraudēt līdzšinējo sasniegumus. Savukārt sociālisti un "zaļie" pārmet lielākajām politiskajam spēkam – Eiropas Tautas partijai – tuvināšanos galēji labējiem un viņu politikas atdarināšanu. Turpretī Tautas partija uzstāj, ka viņi tikai meklē reālistiskas atbildes uz vēlētāju bažām.