Protestētāji devās gājienā uz galvaspilsētas Eiropas laukumu, turot rokās Gruzijas un Eiropas Savienības karogus un skandējot "nē Krievijas likumam".
Jau iepriekš vēstīts, ka Gruzijas parlaments tuvāko nedēļu laikā varētu apstiprināt tā dēvēto "ārvalstu aģentu" likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā. "Ārvalstu aģentu" likumprojekts liks organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% finansējuma no ārvalstīm, reģistrēties kā "organizācijām, kas darbojas ārvalstu interesēs".
Tā pretinieki uzskata, ka "Gruzijas sapnis" šo likumprojektu ir nokopējis no Krievijas, kur līdzīgu likumu pieņēma jau pirms vairākiem gadiem.
🔥The scale of the protest march in Tbilisi
— NEXTA (@nexta_tv) May 11, 2024
Local media reports about communication and internet access problems in the place where the rally is held. pic.twitter.com/ND7rUj6C06
Gruzijā protesti pret šī likuma pieņemšanu norisinājušies visu aizvadīto nedēļu.
Neraugoties uz iebiedēšanas kampaņu pirms sestdienas mītiņa, kurā desmitiem NVO darbinieku, aktīvistu un opozīcijas politiķu saņēma draudus vai tika fiziski aizskarti, protestētāju skaits sasniedza tūkstošus un viņus neatturēja pat lietainā novakare Tbilisi.
Piektdien Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministri nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, aicinot Gruzijas valdību pārskatīt šo likumprojektu.
Taču Gruzijas valdība aizstāvēja likumprojektu, apgalvojot, ka tas "palielinās pārredzamību" attiecībā uz NVO ārvalstu finansējumu.
Otrajā skatījumā likumprojekts tika pieņemts ar 83 deputātu balsīm par un 23 balsīm pret. Pēc trešā lasījuma tas ir jāparaksta prezidentei Salomei Zurabišvili, kura ir apsolījusi tam uzlikt veto. Taču valdošā partija "Gruzijas sapnis" atbildēja, ka tai ir pietiekams deputātu vairākums parlamentā, lai apietu prezidentes veto.
KONTEKSTS:
Gruzijā plašus protestus izraisījis valdības iecerētais likumprojekts par "ārvalstu aģentiem". Tas paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm.
Gruzijas valdošā partija "Gruzijas sapnis" aizstāv šo likumprojektu un uzsver, ka Gruzijas sabiedrībai jāzina, kuras organizācijas saņem ārvalstu finansējumu.
Taču likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012. gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Pret likumprojektu iebilst arī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kas solījusi uzlikt tam veto.
Līdzīgu likumprojektu "Gruzijas sapnis" centās pieņemt jau pagājušogad, bet pēc plašiem protestiem Gruzijas parlaments apturēja tā izskatīšanu.
Rietumvalstis brīdina Gruzijas valdību, ka likumprojekta pieņemšana būs nopietns šķērslis Gruzijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
