"Redzam, ka Krievija cenšas kāpināt uzbrukumu tempu, jo pēdējā laikā tai nav bijuši īsti redzami panākumi, izņemot dažas apdzīvotas vietas. Ir pilnīgi skaidrs, ka Krievija ir tagad sasniegusi tādu maksimālāko spēku koncentrāciju, pateicoties šai mobilizācijai, un viņiem vienkārši ir jāiet uz priekšu, lai viņi varētu gūt kādus vērā ņemamus panākumus. Izskatās, ka šis mēnesis, maijs, ir pienācis, kurā Krievija mēģinās to veikt, un Ukrainai būs grūti – tuvākie viens, divi, trīs mēneši būs ļoti sarežģīti," sacīja majors Slaidiņš.
Piektdien, 10. maijā, no Ukrainas pienāca ziņas par apjomīgu Krievijas armijas sauszemes uzbrukumu Harkivas apgabalam. Majors Slaidiņš skaidroja, ka Krievija jau kādu laiku sākusi koncentrēt spēkus: "Brjanskas apgabalā ir ap 8000 Krievijas spēku, Kurskas – 12 000, un spēcīgākais grupējums ir Belgorodas telpā – 35 000. Belgorodas grupējums arī veica šo uzbrukumu. [..] Ukraiņi saka, ka šāda veida Krievijas darbība nebija pārsteigums, bet pārsteidza varbūt ar intensitāti, jo bija spēcīga artilērijas, aviācijas iesaiste, un bataljona kaujas grupas ielauzās Ukrainas teritorijā līdz piecu kilometru dziļumam."
Kā norādīja Slaidiņš, galvenais Krievijas mērķis, visticamāk, ir saistīt Ukrainas spēkus, lai tie nespētu pārdislocēt rezerves uz austrumu fronti.
"Izskatās, ka tas šobrīd ir Krievijas galvenais nodoms – radīt vēl vienu karsto punktu, tādā veidā izstiepjot Ukrainas bruņoto spēku rezerves,"
sprieda Slaidiņš, prognozējot arī, ka šādi uzbrukumi tuvākajās dienās turpināsies: "Arī tagad pienāk ziņas, ka Krievijas bruņoto spēku artilērija turpina dot triecienus pa apdzīvotām vietām Harkivas apgabalā. Protams, Ukrainai jāreaģē, jātur pietiekami daudz spēcīgu vienību, kuras noteikti noderētu Donbasā, un jārēķinās, ka Krievija turpinās šāda veida uzbrukumus. Pēc pašu ukraiņu vērtējuma ar to spēku, kas Krievijas spēkiem ir, Harkivu ieņemt neizdosies – tas grupējums ir par mazu. Bet šādā veidā uzturot augstu kauju intensitāti, viņi gūst panākumus, kas saistīti ar Ukrainas spēku koncentrēšanu Harkivas pusē."
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
