Šī bijusi salīdzinoši mierīga vēlēšanu kampaņa, bez ievērojamiem skandāliem, par spīti tam, ka sacenšas astoņi kandidāti. Pašlaik izskatās, ka finiša līnijai vistuvāk ir līdzšinējais prezidents Gitans Nausēda, bet viņa tuvākie sāncenši ir jurists Igns Vēgele un pašreizējā premjerministre Ingrīda Šimonīte.
Jāņem vērā arī vēl kāds svarīgs aspekts – Lietuvā būs arī parlamenta vēlēšanas un pirms tam arī Eiropas Parlamenta vēlēsanas, un šī ir tāda kā ieskriešanās partijām sacensībā un savas vietas nostirpināšana.
Tie Lietuvas vēlētāji, kuri kādu iemeslu dēļ rīt nevarēs piedalīties, varēja izmantot iepriekšbalsošanas iespējas, un kopš trešdienas urnas ir devušās arī uz slimnīcām, aprūpes namiem, armijas daļām.
Balsošana svētdien sāksies septiņos no rīta, un iecirkņi slēgsies astoņos vakarā. Tad arī atklāsies šo vēlēšanu galvenā intriga, proti, vai kāds no kandidātiem uzvarēs uzreiz, vai būs nepieciešama vēlēšanu otrā kārta, kas notiktu jau pēc divām nedēļām.
LTV Viļņā satiktiem iedzīvotājiem vaicāja, kādam būtu jābūt nākamajam Lietuvas prezidentam.
Henriks Žukausks: "Astoņi kandidāti. Septiņi jauni, bet es domāju, ka viņi visi runā vienu un to pašu. Nekā īsti jauna nav. Un vislabākais no sliktākā, kas varētu būt, ir, lai Nausēda atkal piecus gadus ir pie varas un dara savu darbu."
Davile: "Es personiski domāju, ka balsošu par citu kandidātu. Bet es ticu lietuviešiem, saviem cilvēkiem, ka mēs izraudzīsimies pašu labāko."
Kaspars: "Nākamajam prezidentam vajadzētu vairāk rūpēties par cilvēkiem un to likt augstāk par visu pārējo. Nevis tērēt līdzekļus kam citam, kamēr cilvēki dzīvo ne tajos labākajos apstākļos."
Svētdien gaidāms arī referendums par to, vai atļaut dubultpilsonību. Tas daudziem ir personiski ļoti svarīgs jautājums, un tam ir daudz šķautņu. Šis ir balsojums par jaunu Konstitūcijas panta redakciju, un pozitīva iznākuma gadījumā paredzētu no Lietuvas pamatlikuma tiktu svītrots dubultpilsonības aizliegums. jāatgādina, ka par šo jautājumu jau bija referendums 2019. gadā, bet toreiz pietrūka balsu, lai Konstitūcijas grozījumi notiktu.
Patlaban likums paredz, ka neviens, kas emigrējis no Lietuvas pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 1990. gada 11. martā, nevar būt vienlaikus Lietuvas Republikas un citas valsts pilsonis, izņemot atsevišķus likumā paredzētus gadījumus.
"Lietuva nebūtu pirmā ES valsts, kas piedāvās šādu iespēju saglabāt pilsonību. No 27 ES valstīm 22 to atļauj. Ir tikai piecas valstis – Lietuva, Igaunija, Nīderlande, Slovākija un Austrija –, kas neļauj pilsoņiem iegūt arī citas valsts pilsonību. Ik gadu Lietuvas pilsonību zaudē aptuveni 1000 lietuviešu, jo iegūst citas valsts pilsonību.
