Časivjara ir neliela pilsētiņa Doneckas apgabalā, aptuveni piecus kilometrus no Bahmutas. Par pilsētu gan to varēja saukt līdz pilna apmēra Krievijas iebrukumam. Jaunākie aģentūras "Associated Press" ar dronu veiktie fotoattēli liecina, ka no pilsētas vietām gandrīz nekas nav palicis pāri, tikai ēku drupas.

Ukrainai joprojām trūkst ieroču

Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis jau pirms vairākām nedēļām ziņoja, ka Krievija koncentrē spēkus, lai izlauztos cauri aizsardzībai, ieņemtu Časivjaru un sagatavotos tālākai virzībai uz Kramatorskas pusi.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direktorāta pārstāvis Vadims Skibickis intervijā izdevumam "The Economist" pieļāvis, ka Časivjaras ieņemšana, iespējams, ir tikai laika jautājums.

"Mūsu problēma ir ļoti vienkārša: mums nav ieroču. Viņi vienmēr zināja, ka aprīlis un maijs mums būs grūts laiks," atzina Skibickis.

Časivjaras pilsēta ģeogrāfiski atrodas tādā kā paaugstinājumā, tāpēc Krievija koncentrē savus spēkus tur. Pilsētas noturēšana lielā mērā ir atkarīga no ieroču un munīcijas piegādēm. Artilērijas lādiņu Ukrainai kritiski trūkst kopš pērnā gada nogales. Ukrainas karavīri šobrīd turas pretī ar ievērojami mazākiem resursiem un plašāk izmanto kaujas dronus, taču ar to varētu būt nepietiekoši, lai pilsētu noturētu.

Okupantiem neizdosies ieņemt Harkivu

Par to, ka nepieciešams paātrināt ieroču piegādes, savā uzrunā tautai pauda arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Es uzdevu Ministru prezidentam, aizsardzības ministram, ārlietu ministram, ikvienam – savā līmenī strādāt ar partneriem, lai paātrinātu ieroču piegādi, līgumu un vienošanos realizāciju. Ātrums ir svarīgs. Es pateicos ASV Kongresam par lēmumu, taču arī lēmumu piegādes un īstenošanas ātrums nedrīkst būt problēma. Mēs gaidām ieročus Ukrainā – mūsu karavīriem."

Časivjara nav vienīgā pilsētā Doneckas apgabalā, kas šobrīd piedzīvo ļoti smagus uzbrukumus. Sīvas cīņas notiek arī Avdijivkas un Pokrovskas virzienos. Pagājušās diennakts laikā Avdijivkas virzienā vien ir notikušas 134 sadursmes ar iebrucēju.

Krievija visā frontes līnijā veic intensīvus aviācijas uzbrukumus, uzbrūk arī ar raķetēm un vadāmajām aviobumbām un arvien plašāk izmanto arī ķīmiskos ieročus.

Ja līdz šim bija pieredzēta fosfora izgāšana pār frontes līnijām, tad nupat ASV apsūdz Krieviju arī par uzbrukumiem ar ķīmisku vielu hlorpikrīnu, kas izraisa smagu acu, ādas un plaušu kairinājumu.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direktorāta pārstāvis Vadims Skibickis intervijā "The Economist" pieļāvis, ka jau pēc pāris nedēļām – maija beigās vai jūnija sākumā – Krievija varētu sākt ofensīvu Harkivas un Sumu apgabalos, taču, viņaprāt, šīs pilsētas – Harkivu un Sumus – iebrucējam neizdosies ieņemt.

Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, šobrīd Krievija šajā virzienā pie robežas koncentrējusi ap 35 000 karavīru, bet pirms ofensīvas armijas vienību skaits varētu tikt palielināts līdz aptuveni 50 vai 70 tūkstošiem cilvēku. Skibicka ieskatā, Krievijai ar to nepietiks, lai ieņemtu lielās pilsētas.

Ukrainas pilsētas mēģina pārvērst par "pelēko zonu"

Krievija uzbrūk Ukrainai ne tikai frontes līnijā. Regulāri raķešu uzbrukumi notiek arī frontei tuvāk esošajām pilsētām, cenšoties tās padarīt par dzīvošanai nepiemērotām, tādām kā pelēkajām zonām, kur nav elektrības un citu komunālo pakalpojumu, nestrādā slimnīcas un skolas.

Tikmēr ukraiņi liek lielas cerības, ka ASV nesen pieņemtie lēmumi par militāro atbalstu Ukrainai, ātri ieviesti praksē, situāciju šai ziņā ievērojami uzlabos.

"Protams, ka tas mums palīdzēs daudz efektīvāk cīnīties pret kombinētajiem uzbrukumiem, kuros ienaidnieks uzbrūk dažādiem mērķiem, dažādos ātrumos un dažādos augstumos. Tas palīdzēs nosegt mūsu pilsētas un kritiskās infrastruktūras objektus," vēsta Ukrainas armijas gaisa spēku runasvīrs Iļja Jevlašs.

"Protams, ka tas ir pastiprinājums, tas palīdzēs daudz efektīvāk aizsargāt mūsu pilsētas, kā arī glābt mūsu mierīgo civliedzīvotāju dzīvības un veselību."

Arī sauzemes spēku komandieris ģenerālleitnans Oleksandrs Pavļuks izteicies, ka Krievija gatavojas jaunajai ofensīvai Harkivas un Sumu apgabalos, bet ukraiņi izdarīs visu, lai iebrucēja plāni izgāztos.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.