ASV atgriežas Ukrainā

Pēc ilgāka laika Kijivā šonedēļ viesojās ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Ir pagājis krietns laiks, kopš ASV valdības augstākās amatpersonas viesojušās Kijivā, lielākoties tādēļ, ka ASV Kongresā ilgstoši bija aizkavējies lēmums par atbalstu Ukrainai.

"Ņemot vērā, ka tagad atbalsta pakete ir pieņemta, Blinkens ir ieradies Kijivā, lai izrunātu vajadzības, kādas šobrīd Ukrainai ir, un pārrunātu to, kas varētu nākt tālāk. Pirmais atbalsts jau kustas, bet jautājumi šeit ir par visu pārējo gadu," skaidroja Bērziņa.

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

Tagad, kad atbalsts ir iekustējies, tas turpinās nākt. Svarīgi šajā vizītē bija tas, ka ASV parāda savu klātbūtni un uzklausa to, kas Ukrainai ir nepieciešams militārajā jomā.

"Lielākais jautājums, protams, ir tāds, cik ilgi turpināsies Rietumu, it īpaši ASV, atbalsts Ukrainai, un bez augsta līmeņa vizītēm nevar īsti pierādīt ne ukraiņu tautai, ne Maskavai, ka tas būs ilgstošs un spēcīgs. Tā, lūk, ir ļoti simboliska vizīte, bet arī nozīmīga," vērtēja Bērziņa.

Tikmēr pagājušajā nedēļā Ukrainas sauszemes spēku komandieris Oleksandrs Pavļuks izteicās, ka kritiskā kara fāze būs nākamie divi mēneši – tieši tāpēc, ka Rietumu militārās palīdzības sūtījumi kavējas. 

"Domāju, ka jūnijā varētu būt daudz labāka situācija tāpēc, ka jūnijā gan no ASV, gan no Eiropas partneriem nāks lielāka palīdzība.

Īpaši ir bažas par maiju, jo maijā būs viszemākais punkts. Palīdzība nāk, bet palīdzību ir jādabū līdz Ukrainai un tad vēl pāri Ukrainai pareizajās vietās. Tāpēc nākamās nedēļas, ja mēs skatāmies uz ziņu virsrakstiem, varētu izskatīties drūmākas," atzina Bērziņa.

Ne tikai militārā palīdzība, arī Ukrainas jauniesauktie, mobilizētie karavīri pievienosies frontei, visticamāk, tikai vasarā, tāpēc maijs būs Ukrainas spēkiem visgrūtākais mēnesis, un to, protams, apzinās arī Krievija, kas izdara lielu spiedienu uz Harkivas reģionu, bet neatslābst arī citur.

"Būs jāpaļaujas uz ierakumiem un citu aizsardzību, kuru Ukraina ir veidojusi pēdējos mēnešos. Jāņos jau lietas varētu izskatīties labāk," prognozē Bērziņa.

Pavasara tīrīšana Krievijas Aizsardzības ministrijā

Pārbīdes tikmēr piedzīvojusi Krievijas Aizsardzības ministrija, jo Vladimirs Putins ir iecēlis jaunu aizsardzības ministru – Putina ilggadējā līdzgaitnieka Sergeja Šoigu vietā stājies cits ilggadējais līdzgaitnieks Andrejs Belousovs.

"Savā ziņā par šo būtu drusku jāsatraucas ne tikai Ukrainā, bet arī Latvijā un tālāk NATO valstīs. Ko nozīmē šīs pārmaiņas? Tās nozīmē, ka Krievija cenšas savest kārtībā savu aizsardzības industrijas un armijas virtuvi. Tas nav viegli, bet, ja ļoti kompetentu cilvēku ieliek par aizsardzības ministru, tad ir jāskatās, cik ātri var veikt pārmaiņas tieši militārajā jomā Krievijā. Tas nav rītdienas jautājums, tāpēc tas neietekmēs nākamos mēnešus frontē, tur tas varbūt nebūs tik nozīmīgi, bet lielāks jautājums ir, kā Krievija uzlabo savu aizsardzības sistēmu, kā sagatavojas un modernizē savus spēkus," skaidroja Bērziņa.

Šo pārmaiņu ietekme, iespējams, būs jūtama vien pēc trim vai pieciem gadiem, un tad aktuāls kļūst jautājums – kādi varētu būt Krievijas mērķi pēc trim vai pieciem gadiem.

"Ir bažas par to, ka Ķīnas atbalsts, jaunās tehnoloģijas, kuras tiek dalītas ar Krieviju, ka tās arī attīstīsies līdzīgā laika termiņā. Bažas šeit varētu būt par to, ka Krievija modernizējas militārajā jomā, un tas varētu būt lielāks sarežģījums un drauds arī Latvijai un citām NATO valstīm.

Tāpēc īpaši svarīgi ir tagad sagraut Krievijas spēkus Ukrainā, lai tās ilgtermiņa attīstība būtu aizkavēta, lai Krievija nevarētu ņemt virsroku īstermiņā un pēc tam ilgtermiņā," norādīja Bērziņa.

Jaunajam aizsardzības ministram armijas spēkus būs grūtāk attīstīt un modernizēt, ja tie būs sakauti, demoralizēti un bez vēlmes vēl kādreiz atkārtot tādus uzbrukumus kā Ukrainā, pauda drošības politikas eksperte, tāpēc atbalsts Ukrainai un jautājums, kas šogad notiks frontē, ir tik ārkārtīgi nozīmīgs.

"Ir jāskatās un jāseko līdzi, vai Krievija spēj veikt reformas un modernizēt militāros spēkus. No vienas puses, kara ekonomika tur ir iekustējusies – ekonomiskajā un ražošanas jaudas ziņā Krievijai ir bijuši pāris ļoti veiksmīgi gadi. Bet Krievija nav Rietumu privātuzņēmums, kurā viss rit raiti, drīzāk tā cerība, ko Putins šobrīd varētu gaidīt no Aizsardzības ministrijas, būs ierobežota dzīves realitātes dēļ," vērtēja Bērziņa.

Līdz ar to drošības politikas eksperte norādīja, ka efektīvi attīstīt militāro sektoru Krievija būs sarežģīti, bet Belousova darbībām viennozīmīgi būs jācenšas sekot līdzi.

Gruzija māca, kā nedarīt

Šonedēļ Gruzijas parlamentā trešajā lasījumā tika apstiprināts bēdīgi slavenais likumprojekts par ārzemju ietekmes aģentiem, ko pašā Gruzijā dēvē par Krievijas vai "krievu likumu". Tiek iekaustīti protestētāji ielās, tiek mērķēti uzbrukts opozīcijas līderiem – notikumi Gruzijā arvien vairāk atgādina notikumus Baltkrievijā. 

"Kas šobrīd notiek Gruzijā? Notiek tāda attīstība, kas cenšas pārveidot Gruziju par Baltkrieviju. Ko valstis mūsu reģionā vēlas? Galvenais – savu neatkarību.

Ukraina cīnās par savu neatkarību, par savu brīvību, bet pretstatā Gruzijā valdība cenšas atdot un ierobežot savu brīvību, lai izpatiktu Kremlim un Maskavai," atzina Bērziņa.

To pašu, ko Krievija vēlas panākt Ukrainā, Gruzijā tā dara bez militāriem spēkiem, bet tieši šādā veidā ietekmējot politisko dienaskārtību. Tā ir nopietna mācība, kas jāņem vērā visām Eiropas un NATO valstīm, kurās mājo tādi politiskie spēki, kas cenšas izpārdot savas valsts brīvību Kremlim, vērtēja drošības politikas eksperte.

"Šis likums ir nozīmīgs ne tikai Gruzijas nākotnes dēļ vai Kremļa mēģinājumu atkal uzstādīt padomju impēriju dēļ. Likums ir ārkārtīgi nozīmīgs, jo tiek kopēts un pielietots daudzviet citur. Pēdējās nedēļas laikā arī Turcijā ir piedāvāts un likts galdā līdzīgs likums – arī pret ārzemju ietekmi. Līdzīgi likumi arī ir Bosnijā, un šis "krievu likums", šis piemērs, kā var ierobežot brīvību, kā var sagraut civilo un pilsonisko sabiedrību, tagad plešas pasaulē," atzina Bērziņa.

Tāpēc rietumvalstīm ir svarīgi ne tikai atbalstīt Ukrainu un nodrošināties militāri, bet arī īpaši pievērst uzmanību pilsoniskās sabiedrības veselībai un politiskajiem centieniem no iekšpuses sagraut šo valstu brīvību. 

"Jo Krievijai tas ir vieglāk, ātrāk un ērtāk, nekā cīnīties un uzsākt jaunu karu. Tāpēc pirmsvēlēšanu laikā Eiropā, lielajā vēlēšanu gadā pasaulē, kad 40% no visas pasaules šogad ies balsot, ir tik nozīmīgi novērtēt, ko nozīmē brīvība un spēja balsot ne tikai šogad, bet arī nākotnē. Tas nozīmē atbalstīt tos, kas atbalsta demokrātiju," uzsvēra Bērziņa.