Ārzemēs
Desmitiem tūkstošu protestētāju sestdienas, 11. maija, vakarā pārpludinājuši Tbilisi ielas – tur notiek Eiropas gājiens, paužot kategorisku "nē" pozīcijas virzītajam tā dēvētajam "ārvalstu aģentu" likumam. Pret likumu, kas jau pirmdien varētu nonākt uz parlamenta komisijas galda, iebilst ne tikai protestētāji, bet arī Rietumu partneri.
Gruzijas premjerministrs Iraklijs Kobakhidze paudis uzskatu, ka Gruzijas varasiestādēm izdosies "saskaņot pozīcijas" ar Rietumu partneriem par tā saukto "ārvalstu aģentu" likumu, ko virza viņa pārstāvētā partija "Gruzijas sapnis" un kas izraisījis lielus protestus valstī. Tikmēr ASV Pārstāvju palātas locekļu grupa nosūtīja vēstuli Gruzijas premjeram, kurā aicina nepieņemt skandalozo likumprojektu.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks sestdien, 11. maijā, apmeklējis Iekšlietu un Aizsardzības resoru operatīvās grupas militārās mācībās netālu no Polijas un Baltkrievijas robežas. Uzrunājot karavīrus, robežsargus un policistus, Tusks uzsvēra, ka Polijas valdība atzinīgi novērtē viņu dienestu uz valsts robežām. Tusks arīdzan uzsvēra nepieciešamību stiprināt Polijas austrumu robežu, norādot, ka arī Eiropas Savienībai (ES) būtu jāiesaistās šī jautājuma risināšanā.
Tieši pēc mēneša Latvijā, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības valstīs, notiks Eiroparlamenta vēlēšanas. Tās notiks no 6.–9. jūnijam visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Latvijas iedzīvotāji pie vēlēšanu urnām dosies 8. jūnijā. Kopumā būs jāievēl 720 deputāti. Visvairāk deputātu vietas parlamentā būs Vācijai – 96, Francijai – 81, Itālijai – 76, Lietuvai – 11, Latvijai – 9, Igaunijai – 7 deputāti.
Aizvadītajā naktī turpinājās Krievijas mēģinājumi pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs informēja par aizsardzības operācijām vairāku apdzīvotu vietu virzienos, tostarp pie Vovčanskas. ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" (ISW) analītiķi tikmēr norādījuši, ka, visticamāk, Krievijas uzbrukumu mērķis nav saistīts ar vēlmi ieņemt Ukrainas otru lielāko pilsētu Harkivu.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons apstiprinājis, ka Ukraina drīkst izmantot britu ieročus arī triecieniem Krievijā. Ukrainai tiek dota lielāka rīcības brīvība, bet nevis tāpēc, ka Ukrainai ietu vieglāk, tieši otrādi – frontē iet arvien sliktāk, un karot vajag ar visu, kas pieejams, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
"Ir ļoti nomācoši, kad saka: "Kāpēc viņi nedodas kaut kur citur?" Šīs ir viņu mājas! Vai jums būtu pieņemami, ja kāds teiktu: "Kāpēc gan tev nebraukt uz Igauniju vai Lietuvu?" Kāpēc? Kāpēc mums vajadzētu kaut kur doties?" sarunā ar Latvijas Radio norādīja palestīniešu pilsoniskās sabiedrības organizācijas "MIFTAH" pārstāve Džohara Bakera. Viņa kopā ar savu kolēģi Hadīdžu Ibrahimu stāstīja par dažādiem sabiedrībā izplatītiem uzskatiem par Gazas joslu un palestīniešiem, kā arī skaidroja palestīniešu nostāju šajos jautājumos.