Ārzemēs
Divarpus nedēļas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām Francijas prezidentam Emanuelam Makronam ir grūti koncentrēties uz proeiropeisko vēstījumu vēlētājiem, jo franču uzmanība vērsta uz situāciju ar noziedzību Francijā un nemieriem Francijas pārvaldītajā Jaunkaledonijā. Francijas prezidents trešdien devies uz tropisko salu arhipelāgu Jaunkaledoniju, lai rastu politisku risinājumu nemieriem.
Īrija, Norvēģija un Spānija ir paziņojušas, ka formāli atzīs Palestīnas valsti. Dublina, Oslo un Madride uzskata, ka tikai divu valstu risinājums var palīdzēt panākt ilgstošu mieru Tuvajos Austrumos. Šis lēmums sadusmoja Izraēlu, kas paziņoja par savu vēstnieku atsaukšanu no trim Eiropas valstīm.
Lielbritānijas valdības vadītājs Riši Sunaks trešdien paziņoja, ka Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas notiks 4. jūlijā. Sunaka vadītā Konservatīvā partija jau 14 gadus ir pie varas Lielbritānijā, taču sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka pēc vēlēšanām pie varas varētu nākt pašlaik opozīcijā esošā Leiboristu partija.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) palīdzības organizācijas ir pārtraukušas pārtikas izsniegšanu Gazas joslas dienvidu pilsētā Rafahā pārtikas piegāžu trūkuma un nedrošās situācijas dēļ.
Polija pašlaik neapsver iespēju atjaunot obligāto militāro dienestu, jo interese par iestāšanos bruņotajos spēkos joprojām ir liela, trešdien parlamentā paziņojis Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs.
Krievijas varas iestādes paziņojušas par plāniem vienpusējā kārtā pārskatīt jūras robežas ar Lietuvu un Somiju. Šis nodoms izraisījis Krievijas kaimiņvalstu sašutumu, lai gan pašlaik vēl nav skaidrs, vai tas ir reāls plāns, vai arī tikai provokācija kaimiņvalstu iebiedēšanai.
Nepilnas trīs nedēļas pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām notikusi šķelšanās Eiropas galēji labējo spēku nometnē. Francijas galēji labējā partija "Nacionālā apvienība" paziņojusi, ka nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukumā tā vairs nestrādās vienā frakcijā ar Vācijas labējo populistu partiju "Alternatīva Vācijai" ("AfD").
Četras Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis – Čehija, Igaunija, Nīderlande un Zviedrija – aicina bloku atcelt bezvīzu režīmu Gruzijas pilsoņiem, ja tur tiks galīgi pieņemts un stāsies spēkā likums par "ārvalstu aģentiem".
Krievija 16. maijā kosmosā palaidusi Zemes mākslīgo pavadoni, kas, visticamāk, ir kosmosa ierocis, ar ko var veikt triecienus citiem satelītiem, otrdien sacīja Pentagona preses sekretārs Pets Raiders.
Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 21. maija fotogrāfijas.
Ukrainā atsevišķās mehanizētās brigādes karavīri izveidojuši savu darbnīcu, kur sarežģītos apstākļos tiek montēti un remontēti kaujas droni. Pirms nosūtīšanas cīņā tos izmēģina īpašā poligonā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā ASV izdevumam "The New York Times" pauda neizpratni par Vašingtonas nevēlēšanos atļaut izmantot amerikāņu ieročus, lai uzbruktu Krievijas teritorijā.
Krievija naktī uz trešdienu, 22. maiju, ar droniem uzbrukusi energoinfrastrktūrai Sumu apgabalā Ukrainas ziemeļos, tā rezultātā apgabala lielākajā pilsēta Sumos pazuda elektrība.
Lietuvā otrdien, 21. maijā, sākās iepriekšējā balsošana pirms svētdien, 26.maijā, gaidāmās prezidenta vēlēšanu otrās kārtas. Par valsts vadītāja amatu tajās sacenšas pašreizējais Gitans Nausēda un premjerministre Ingrīda Šimonīte.
Prasīt Izraēlas premjerministra aresta orderus kopā ar "Hamās" līderiem nav pareizi. To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, vērtējot Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) prokurora lēmumu prasīt izdot "Hamās" un Izraēlas līderu aresta orderus.
Daudzu Eiropas Savienības (ES) valstu pārstāvji vēlas, lai iestāšanās sarunu process ar Ukrainu un Moldovu tiktu uzsākts jau jūnija beigās. Abu valstu progresu pozitīvi vērtē gan pašreiz prezidējošā valsts Beļģija, gan arī vairākas citas dalībvalstis, tostarp, piemēram, Francija. Tomēr Ungārija joprojām pauž iebildumus, sakot, ka jautājumos par ungāru minoritātes tiesībām Ukrainā progress joprojām ir lēns.
Ukrainā vairāk nekā 3000 ieslodzīto vēlas pievienoties armijai, otrdien pavēstīja Ukrainas tieslietu ministra vietniece Olena Visocka.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks pavēstījis par īpašas parlamentārās komisijas izveidi. Tās uzdevums būtu analizēt Krievijas un Baltkrievijas ietekmi Polijā. Tusks arī paziņojis, ka ir aizturēti deviņi cilvēki, kas Krievijas dienestu uzdevumā veica sabotāžas pasākumus Polijā un citās valstīs.
Eiropas Savienības (ES) valstis otrdien apstiprināja plānu iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanai, lai palīdzētu Ukrainai.
Ukrainas Harkivas apgabalā, kur Krievija 10. maijā sāka sauszemes ofensīvu, pēdējās dienās savas mājas spiesti pamest vairāk nekā 14 000 cilvēku, otrdien paziņojusi Pasaules Veselības organizācija (PVO).
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
