ĪSUMĀ:
- Lietuvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji elektroniskā sistēmā pēc saviem ieskatiem gadā sadala 29 miljonus eiro
- Sporta organizācijas Lietuvā cenšas sevi publiski parādīt, lai piesaistītu ziedotāju uzmanību
- Latvijā norāda uz citām iespējām fiziskajām personām sporta atbalstīšanā
- Pēc nodokļu reformas uzņēmēji nesliecas sportu atbalstīt ar ziedojumiem, nozarē savus jaunus risinājumus nepiedāvā
Lietuvas Finanšu ministrijas viceministre Rūta Bilkštīte izvēlēto risinājumu salīdzina ar iespēju katram kļūt par lēmumu pieņēmēju nodokļu naudas sadalīšanā.
"Cilvēkiem ir iespēja būt kā mazām Finanšu ministrijām, jo nodokļu novirzīšana ir šīs ministrijas darbs – lemt, kur izlietot iekasētos nodokļus, tādēļ cilvēkiem sniedzam iespēju lemt, kur nonāk daļa no nodokļiem," Latvijas Televīzijai teica Bilkštīte.
Ik gadu, pēc iedzīvotāju ieskatiem, Lietuvā sadala 29 miljonus eiro. Sistēma ir gaužām vienkārša: elektroniskajā deklarēšanās sistēma atliek vien sākt ievadīt organizācijas nosaukumu, kad jau pusceļā sistēma to piedāvā automātiski un ar pāris klikšķiem lieta darīta.
"Vienlaikus svarīgi minēt, ka, piemēram, 1,2% ir iespējams sadalīt, lai nebūtu visa summa jāziedo vienai bezpeļņas organizācijai," paskaidroja Rūta Bilkštīte. "Var ziedot arī bērnudārzam, jogas studijai vai sporta klubam – tas ir katra paša ziņā."
Sporta klubi sapratuši, ka šāda nodokļu sistēma ir ļoti labs veids, kā papildināt savu budžetu, tāpēc ļoti aktīvi strādā gan jaunu biedru, gan līdzjutēju piesaistīšanā.
Lietuvas Finanšu ministrijā paskaidroja, ka tas arī bijis viens no nodokļu sistēmas mērķiem – likt organizācijām vairāk iespringt un ar labi padarītu darbu pacīnīties par cilvēku labvēlību.
"Tā ir lieliska iespēja visām bezpeļņas organizācijām parādīt savas aktivitātes, jo tās ir atvērtā tirgū. Organizācijām jārāda savs darbs, kā arī ziedojumu izlietojums," uzsvēra Rūta Bilkštīte.
Latvija aizgūt šādu praksi neplāno, un Finanšu ministrijā norāda, ka ziedotājiem savi atvieglojumi jau ir.
"Fiziskām personām, veicot ziedojumus sabiedriskā labuma organizācijām, ir paredzēts, ka līdz 600 eiro taksācijas gadā drīkst atzīt šos izdevumus par tādiem, kas ir attaisnotie izdevumi un iekļaut deklarācijā, un atgūt iedzīvotāju ienākumu nodokli, ja izpildās likumā noteiktie kritēriji par to, ka apliekamais ienākums ir pietiekami liels un nodoklis konkrētajā periodā ir samaksāts noteiktā apmērā," pastāstīja Finanšu ministrijas tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.
Finanšu ministrijā salīdzinājumu ar Lietuvu uzskata drīzāk par filozofisku, jo Latvijā uzsvars likts privātpersonas iespējām pašai izlemt, kādu summu ziedot, un to vēlāk deklarēt, nevis uz automātiska procenta iestrādāšanu deklarēšanās sistēmā. Ministrijā uzsver arī nodokļu atlaides uzņēmējiem, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijām, tai skaitā sporta organizācijām.
"Juridiskās personas var ziedot tad, kad sadala dividendes un aprēķina uzņēmuma ienākumu nodokli," teica Astra Kaļāne. "Var ziedot tādā apmērā, ka samazina nodokli pat par 85% no ziedotās summas un šis apmērs varētu būt līdz 30% no aprēķinātā nodokļa. Tā ir ļoti liela atbalsta intensitāte tieši juridiskajām personām."
Kopš 2018. gadā īstenotās nodokļu reformas ziedojumu apmērs sportam ir ievērojami sarucis.
Uzņēmējiem ir dota iespēja nemaksāt uzņēmuma ienākumu nodokli, ja peļņa tiek ieguldīta uzņēmuma attīstībā, kā rezultātā sportam nolemj ziedot ievērojami retāk.
Sporta federāciju vadītāji jau gadiem aicina izstrādāt tādu nodokļu politiku, lai uzņēmējiem būtu lielāka interese ziedot sportam. Finanšu ministrija strādā pie jaunām nodokļu politikas pamatnostādnēm, taču pašlaik neplāno pacelt attaisnoto izdevumu slieksni un neplāno izstrādāt arī konkrētus priekšlikumus sporta atbalstam. Lai ministrijas domas, iespējams, mainītu, sporta nozarei būtu daudz skaļāk un konkrētāk jāformulē savas vajadzības un pašai jāizstrādā priekšlikumi, kas pagaidām nenotiek.
