Iedvesmoja ārzemju pozitīvie piemēri
Sestdienas rītā Rīgā, Strēlnieku laukumā, viens pēc otra parādās cilvēki sporta apģērbā – kāds ierodas bariņā, cits atnācis viens pats. Nepilnas pusstundas laikā no dažiem desmitiem pūlis izaudzis līdz apmēram 200 cilvēkiem, kurus organizatori aicina sanākt ciešāk, lai iepazīstinātu ar pasākuma plānu.
Sākumā paredzēta kopīga iesildīšanās, tad, sadalīti divās grupās ar atšķirīgu skriešanas tempu, visi dosies 5 kilometrus garā skrējienā pa Rīgu, kas noslēgsies ar kopīgām sarunām kafejnīcā.
Skriešanas klubu kultūra nav jaunums – lielajās pasaules pilsētās līdzīgi pasākumi pulcē pat tūkstošiem skrējēju vienlaikus.
Gan organizatori, gan dalībnieki stāsta, ka ārzemju pozitīvie piemēri radījuši interesi pamēģināt kaut ko līdzīgu arī Rīgā.
Arī fizioterapijas studenti Paulu Poli, kura pirms skrējiena vada iesildīšanos, iedvesmojis ārzemēs piedzīvotais:
"Es biju pati Amerikā uz šādu līdzīgu pasākumu, skrējienu. Tur bija vairāki simti, ap 400, 500 varbūt pat vairāk cilvēku. Es teiktu pat mazāka organizācija – vienkārši cilvēki satiekas, tās bija otrdienas, kur vakarā pasaka lokāciju un notiek liels, liels skrējiens. Arī visi kopā, forši, ir arī sponsori, pēc tam ir kaut kādas aktivitātes, ir kopīgs treneris, kas to visu vada," ar savu pieredzi dalās Paula Pole.
Skriešana ir tikai instruments, lai aicinātu cilvēkus satikties
"Riga Run Club" sākotnējais mērķis bija izveidot vietu, kur socializēties dažādu nozaru pārstāvjiem. Pirmie skrējieni notika draugu lokā, vēlāk tos izziņoja publiski – trīs nedēļu laikā "Riga Run Club" sociālajā vietnē "Instagram" pārsniedza 2000 sekotāju slieksni un trešajam skrējienam klātienē pievienojās jau vairāk nekā 200 cilvēku.
Viens no organizatoriem, triatlonists Artūrs Liepa uzsver, ka skriešana ir tikai instruments, lai aicinātu cilvēkus satikties.
"Mēs neesam sporta klubs.
Mēs neesam skriešanas klubs, kas tēmē uz augstiem skriešanas sasniegumiem. Mūsu galvenā ideja ir saliedēt cilvēkus caur sportisku aktivitāti.
Kāpēc kafija un tas ir, kā mēs sakām, 99% komunikācijas, runāšanās ar cilvēkiem, viens procents skriešana. Kas ir labāks veids, kā bišku pasportot un pēc tam aiziet kopīgi iedzert kafiju un parunāt par lietām, kas tevi interesē, ar cilvēkiem, kas tevi arī interesē vai arī ar jauniem cilvēkiem?!" pauž Liepa.
Kad pašam grūti saņemties, apkārtējo kustība dod spēku
Šis gan nav pirmais skriešanas klubs Rīgā, taču iespējams, ka pirmais, kas lielāko uzsvaru liek uz savstarpējām attiecībām, nevis sportiskiem sasniegumiem, tādējādi atverot durvis arī tiem, kuri ikdienā par skriešanu neinteresējas.
Arī apmeklētāji kā galveno mudinājumu piedalīties piemin iespēju iepazīties ar jauniem cilvēkiem, kā arī pozitīvo pūļa efektu – kad pašam grūti saņemties, apkārtējo kustība dod spēku.
"Es teiktu tādā ziņā, ka varbūt pēc visiem ierobežojumiem šī ir ļoti, ļoti laba vieta, kur jaunieši sanāk kopā, mēs varam iepazīties ar citiem cilvēkiem un kopā paskriet. Man ļoti, ļoti patīk," atzīst pasākuma apmeklētājs.
"Forši, ka ir tāda komūna, uzreiz vieglāk izvilkt savu pēcpusi no dīvāna, kad ir tāda kopības sajūta. Un tas uzreiz motivē pakustēties biežāk," saka cits apmeklētājs.
"Jā, lielisks veids, kā izbaudīt sestdienas rītu, jo pirms tam bija tikai profesionālie skriešanas klubi, kur tu tik ļoti neizbaudi to skrējienu, bet šī ir lieliska vieta, lai socializētos, lai komunicētu ar citiem un lai tiešām izbaudītu to skrējienu," saka pasākuma apmeklētājs.
Galvenā motivācija – redzēt prieku dalībnieku sejās
Organizatori darbojas brīvprātīgi, un viņu galvenā motivācija ir redzēt prieku dalībnieku sejās.
Taču aiz nepiespiestās atmosfēras slēpjas rūpīgs darbs.
Katram skrējienam tiek gatavots un iepriekš pārbaudīts maršruts, piesaistīti sadarbības partneri. Savukārt notikuma laikā izaicinājums ir sportistu jūru noturēt kopā, lai visi ievērotu ceļa satiksmes noteikumus.
"Skrējiena maršrutam ir jābūt ļoti spēcīgam un ļoti jaudīgam tādā ziņā, ka mums jāņem vērā mūsu skrējēju daudzums, krustojumu daudzums, sarkano gaismu daudzums un visādas šādas lietas. Mēs pie tādām lietām ļoti nofokusējamies un gribam, lai tiem skrējējiem ir foršs skrējiens, nevis pie katras minūtes jāapstājas pie sarkanās gaismas. Tas ir pirmais solis – saprast maršrutu," par pirmo plānošanas soli stāsta viens no organizatoriem Kārlis Ādamsons.
Panākumu atslēga ir komunikācija sociālajos tīklos, kas notiek angļu valodā, tā uzsverot, ka kopīgie skrējieni paredzēti ikvienam.
Ādamsons skaidro, ka viņi paši ir jauni, runā jauniešu valodā un tāpēc arī dalībnieku rindās galvenokārt ir viņiem līdzīgie, taču ne tikai – skrējienos satikti ir gandrīz visu paaudžu pārstāvji.
Globālās tendences norāda uz pieaugošo interesi par skriešanu
Globālās tendences norāda uz pieaugošo interesi par skriešanu, īpaši jaunu cilvēku vidū. Mobilās lietotnes "Strava", kas veido lielāko digitālo kopienu sporta aktivitāšu fiksēšanai, apkopotā statistika par pērno gadu norāda, ka tieši Z paaudze radījusi lielāko pieaugumu kopienu attīstībā.
"Rimi Rīgas Maratona" mārketinga vadītājs Alfrēds Apinis stāsta, ka novēro skriešanas popularitātes pieaugumu pēc Covid-19 pandēmijas. Laikā, kad iespējas bija ierobežotas, skriešana kā individuāls sports, kam nav vajadzīgs īpašs inventārs, saglabāja savu pieejamību un tas ievērojami bagātinājis skrējēju rindas, stāsta Apinis.
"Līdz ar to tas arī atspoguļojas gan globālā mērogā, gan arī beidzot mēs to redzam, varbūt ar tādu nelielu aizkavēšanos pret Centrāleiropas valstīm vai ASV, kas ir lielie skriešanas tirgi. Jā, tas dalībnieku skaita pieaugums ir mums ir būtisks. Pagājušajā gadā mums bija nedaudz virs 23 000 dalībnieku maratonā pa visām distancēm kopā, bet šajā brīdī mēs jau esam pāri 32 000, tā ka tas pieaugums ir tiešām būtisks," stāsta Apinis.
Un pieteikšanās vēl turpinās, izņemot Olimpiskās bērnu dienas un "DPD jūdzes" distanci, kur tā slēgta, jo sasniegts maksimālais dalībnieku skaits. Apinis stāsta, ka jaunu dalībnieku rekordu šogad uzstādīja arī Latvijas skolu kausa programma.
Tāpat lielu interesi piedzīvo "Rimi Rīgas Maratona" organizētie skriešanas koptreniņi, kas pirms sacensībām ik reizi pulcēja ap 300 dalībnieku. Apinis skaidro, ka ļoti daudzi skrējēji izsaka vēlmi individuālo sporta veidu praktizēt kopā ar citiem, tāpēc organizatori apsver iespēju kopīgos treniņus turpināt arī pēc maratona, kad sportisti būs atpūtušies.
