Krievijas izlūkdienestu aģenti plānojuši 9. maijā veikt virkni teroraktu Kijivā, paziņojis Ukrainas drošības dienests un ģenerālprokuratūra.
Krievijas spēki turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainas aizstāvjiem Harkivas apgabalā – iebrucēji gūst zināmu progresu, vēsta monitoringa projekts "DeepState". Saskaņā ar projekta rīcībā esošo informāciju, ienaidnieks Harkivas apgabalā ieņēmis vairākas apdzīvotās vietas. Lai gan oficiāli šī informācija nav apstiprināta, Ukrainas aizstāvju ziņojumi no frontes liecina par atkāpšanos Harkivas apgabalā.
Aizvadītajā naktī turpinājās Krievijas mēģinājumi pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs informēja par aizsardzības operācijām vairāku apdzīvotu vietu virzienos, tostarp pie Vovčanskas. ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" (ISW) analītiķi tikmēr norādījuši, ka, visticamāk, Krievijas uzbrukumu mērķis nav saistīts ar vēlmi ieņemt Ukrainas otru lielāko pilsētu Harkivu.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons apstiprinājis, ka Ukraina drīkst izmantot britu ieročus arī triecieniem Krievijā. Ukrainai tiek dota lielāka rīcības brīvība, bet nevis tāpēc, ka Ukrainai ietu vieglāk, tieši otrādi – frontē iet arvien sliktāk, un karot vajag ar visu, kas pieejams, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.