Latvijas skolās mācās 3701 bērns no Ukrainas, vēl arī viesstrādnieku bērni un to ģimeņu bērni, kuri Latvijā atgriežas no ilgākas dzīves ārzemēs. Daudziem lielas grūtības sagādā latviešu valodas apguve, kas liedz apgūt mācības, bieži skolēni nav motivēti mācīties, jo te plāno uzturēties neilgi, trūkst apmācītu pedagogu un īpaši šiem gadījumiem izstrādātu vadlīniju.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Lai nodrošinātu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu un jauniešu neformālās izglītības pasākumiem, latviešu valodas apguvei, mazinātu kara izraisīto psihoemocionālo spriedzi un palīdzētu veiksmīgāk integrēties un iekļauties Latvijas izglītības sistēmā un kultūrvidē, valdība nodrošinājusi finansējumu 780 tūkstošus eiro līdz šā gada 31. decembrim.
Laime nelaimē – tā var teikt par Ukrainas kara bēgles Oļesjas Vrabi ģimeni. Tieši Latvijā viņas jaunākajam dēlam oficiāli apstiprināta diagnoze – autisms. Piešķirtā invaliditāte ļāvusi ģimenei atkal apvienoties. Dēla tētis saņēmis atļauju izbraukt no Ukrainas, jo invalīdu bērnu tēvi drīkst nolikt ieroci, lai palīdzētu pašiem tuvākajiem.
Visus šos divus Krievijas uzsāktā kara gadus tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju nepaguruši ada zeķes, ziedo pārtiku, pērk frontei nepieciešamās zāles un citādi atbalsta Ukrainu. Kurzemnieks Anatolijs Cīrulis kopā ar vīriem no biedrības "Izaicini sevi" nenogurstoši brauc uz Ukrainu, vedot dronus, konservus un medikamentus karavīriem un humāno palīdzību civiliedzīvotājiem. Drošībā uz Latviju Anatolijs atgādājis arī 120 kara bēgļus.
Īstenojot aizvadītā gada decembrī valdības apstiprināto pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem 2024. gadam, Ministru kabinets otrdien, 27. februāra, sēdē lēma pārdalīt 4 685 62 eiro latviešu valodas mācību nodrošināšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri uzturas Latvijā, informēja Kultūras ministrijā (KM).
Iespējams, ka daudzi jau dzirdējuši par ukraiņu dziedātāju Anastasiju Vasiļenko. Viņa jau gandrīz divus gadus kopā ar savu divpadsmitgadīgo meitu Annu un mammu Lenu dzīvo Latvijā. Anastasija turpina savu sirdsdarbu – dzied – gan kopā ar citiem mūziķiem, gan solo. Kāds noteikti ir pamanījis viņas dalību "x faktorā" .
2022. gada 24. februāri atceros ļoti labi: esmu žurnāliste un sekoju līdzi ziņu dienas kārtībai. Es un mani kolēģi no Ukrainas piedalījāmies vienā no semināriem Rīgā. Un, kad izskanēja "sācies pilna mēroga karš" - uz brīdi mūsu plašajā pārpildītajā zālē iestājās saspringts klusums. Ļoti skaidri manā prātā laiks tad sadalījās "pirms" un "pēc".
Daugavpilī ir miers, te esam drošībā, un tagad tās ir mūsu mājas, saka ukraiņi, kuriem, bēgot no kara šausmām dzimtenē, tieši Daugavpils kļuvusi par mītnes vietu. Pilnīgi iespējams, ka daudziem tā arī paliks par pastāvīgo mājvietu, jo dzimtās pilsētas Ukrainā ir nopostītas un kara dārdoņa valstī nerimst jau divus gadus.
Krievijas uzsāktā kara sākumā no uzlidojumiem slēpušies pagrabos, patvertnēs, metro, tagad viņi ir Latvijā. Latvijā šobrīd reģistrēti vairāk nekā 32 tūkstoši Ukrainas civiliedzīvotāju. Bēgļu kustība nav apsīkusi – daudzi no Latvijas dodas tālāk, citi atgriežas Ukrainā. Natālijas ģimene, kas Ukrainu pameta 2022. gada martā, lai apmestos Rēzeknē, pārvar grūtības, bet dzīvo dalītu dzīvi – it kā šeit, bet ar domām tur, mājās, kurās noteikti grib atgriezties.
No nākamā mācību gada visiem Ukrainas bēgļu bērniem būs jāapmeklē Latvijas izglītības iestādes. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kuri drīzumā tiks virzīti izskatīšanai valdībā. Politikas maiņa nozīmētu, ka jau rudenī Latvijas skolās varētu ienākt par trešdaļu vairāk jeb vēl 2625 bērni. Viņu izglītošanai no budžeta tiks papildu prasīti 4 miljoni eiro.
Nacionālais kino centrs pievienojies 19 Eiropas valstu kinoinstitūciju organizācijai "Eiropas solidaritātes fonds Ukrainas filmām" ("European Solidarity Fund for Ukrainian Films"), kas arī šogad jau izsludinājis divus finansiālā atbalsta konkursus Ukrainas filmām un kopražojumiem, informēja kino centra pārstāvji.
Pasniedzēja un rakstniece, ukrainiete Margarita Čerņenko kopā ar vīru Latvijā ieradās pirms gada, kura laikā viņa paguvusi apgūt latviešu valodu, un regulāri dodas uz darbnīcu, kur palīdz veidot maskēšanās tīklus Ukrainas armijai. Savukārt Tatjana Čirkova ar vīru un bērniem Latvijā nonāca pirms pusotra gada. Viena no viņas darba vietām ir biedrības "Tavi draugi" informācijas centrs, kuru dēvē arī par "Pentagonu". Viņas uzdevums ir organizēt palīdzību citiem ukraiņu bēgļiem un sniegt palīdzīgu roku, lai viņi vieglāk varētu adaptēties dzīvei Latvijā. Abas ukrainietes savos stāstos dalījās ar Latvijas Televīzijas raidījumu "Rīta Panorāma".
Par vietu, kur satikties, kur aizbēgt no domām par karu un koncentrēties uz labo, Liepājā kļuvusi biedrības "Patvērums ģimenei" mājvieta. Biedrība piedāvā karā cietušajām ukraiņu ģimenēm ne tikai vietu, kur pabūt, bet piedāvā nodarbības pēc skolas, atbalstu jauniešiem, kā arī organizē lekcijas vecākiem, kuru ģimenēs aug pusaudži. Latvijas Radio paviesojās vienā no šādiem vakariem biedrību "Patvērums ģimenei" Liepājā.