Treneris Kvins strādā ar NHL sevi pierādījušajām zvaigznēm un nākamajiem spīdekļiem. Pasaulē labākie hokejisti turpina strādāt individuāli arī pēc pakāpšanās NHL virsotnēs, un tieši tas ļauj viņiem būt tik spilgtiem spēlētājiem ledus laukumā.
"Viņš tagad pilda tos pašus vingrinājumus, ko tad, kad viņam bija 11 gadi. Viņš trenējas tikpat smagi, tāpēc arī viņš ir tāds spēlētājs – labākais hokejists pasaulē," par Edmontonas "Oilers" uzbrucēju Konoru Makdeividu teica Kvins.
Treniņos Kvina vadībā pēc skata ir tādi vienkārši hokeja trenēšanās elementi. Pašmāju treneri visbiežāk izmanto nūjas, kas uzliktas uz riepas, un spēlētāja uzdevums ir veikt apvešanas manevru. Līdzīgs piegājiens ir arī kanādiešu speciālistam, bet svarīgas ir klāt pieliktās nianses, kas papildina spēlētāja arsenālu.
"Tu gribi, lai viņi visu laiku kustina kājas. Katru reizi, kad viņi izdara piespēli, uzreiz apstājās slidot. Tu vēlies, lai kājas ir nepārtrauktā kustībā ar rokām. Kustini kājas, kustini kājas," padomus treniņā deva Kvins.
Ātrums ir svarīga hokeja panākumu atslēga, tāpat reakcija, iespēju meklēšana un daudz kas cits. Svarīgākais ir to visu apvienot un spēt pielietot vienlaicīgi.
"Jo vairāk ir tavā arsenālā kādas pāris kustības, ko viņi māca, tas viss ir koordinācija, nūjas tehnika... Ne jau Makdeivids met golus un dara visu pārējo tāpēc, ka viņš ar trenažieriem strādā, bet šis ir viens no paņēmieniem, kas palīdz," treniņu metodikas nozīmību uzsvēra hokeja skolas "Rīga" treneris un bijušais hokejists Agris Saviels.
Vienu no pieprasītākajām hokeja treniņu metodēm atgādāt uz Latviju nebija vieglākais uzdevums. Galvenais pamudinātājs bija Latvijas izlases galvenā trenera Harija Vītoliņa asistents Raimonds Vilkoits. Sarunas ilgušas pāris gadus, līdz nonāca pie kopsaucēja.
"Vienkārši tagad saruna ievirzījās veiksmīgākā gultnē, jo pirms tam bija dažādi apstākļi, kas bremzē šo procesu. Lai dabūtu viņus [trenerus] uz Latviju, diezgan daudz kritērijiem jāizpildās," pastāstīja Vilkoits. "Piemēram, kam tu pasniedz, attiecīgs vecums, attiecīga grupa. Tev ir līmeņi, pa kuriem ej kā treneris. Protams, tur bija jāaizpilda anketa, jāaizsūta CV. Kā references cilvēks bija Bobs [Hārtlijs] norādīts, kaut kā no tā brīža saruna aizgāja."
Motivējošais runas stils un enerģija staro no kanādiešu trenera, bet treniņu programma ir tikai rokas padošana, lai tiktu līmeni augstāk. Pakāpiena veikšana ir spēlētāju atbildība.
Šobrīd ir neskaitāmas treniņu programmas, ar kuru palīdzību hokejists var kļūt labāks, un svarīgākais ir pie tā patiešām strādāt.
"Jūs varat izveidot NHL drafta pirmās kārtas izvēles [hokejistus] šajā hallē. Viss, kas nepieciešams, ir vēlme," uzsvēra treneris Kvins. "Konors Makdeivids šobrīd strādā papildus divas reizes nedēļā meistarības pilnveidē. Junioros viņš strādāja trīs reizes nedēļā, bet atšķirība ir tāda, ka viņš dodas mājās un turpina trenēties garāžā. Lai noslīpētu meistarību, viņš turpina strādāt. Tas pats attiecas uz šiem spēlētājiem, nav būtiski, kur tu atrodies, tu vari attīstīt savas prasmes."
Raimonds Vilkoits ir pārliecināts, ka, pārņemot Kvina pieredzi, iespējas sagaidīt darba augļus tikai palielinās.
"Varbūt nekas, no malas skatoties, neizskatās unikāls, bet tiešām ir daudz detaļu. Leņķi, tehnika, distances," Kvina vadītajos treniņos redzēto izvērtēja Vilkoits.
Kvins uzsvēra, ka
hokejā neviens neiztiek bez kļūdām, bet tās palīdz atrast pilnveidošanās ceļus.
"Liela slodze rokām un kājām vienlaicīgi, pareizi? Tie ir vingrinājumi, kas nepieciešami, tu sasniedz panākumus caur neveiksmēm," uzsvēra Kvins. "Jūs redzat, kad Konors Makdeivids taisa ieskriešanos visu laiku, viņš neizpilda visu bez kļūdām. Viņš arī pazaudē ripas. Kad tev pazūd ripa, par to nevajag uztraukties, jo trenē ripas atgūšanas meistarību. Jūs turpināt pilnveidoties un saprotat, cik tālu varat palaist ripu. Tā ir meistarība."
