Sirskis atklāja, ka Ukrainas armijas vienības ir bijušas spiestas atstāt savas pozīcijas netālu no Očeretines ciema un pie Marjinkas pilsētas Doneckas apgabala ziemeļos. Tas esot noticis, jo iebrucēji, izmantojot gan dzīvā spēka, gan bruņojuma pārsvaru, radīja milzīgu spiedienu uz Ukrainas aizstāvjiem.

Raksturojot vispārējo situāciju frontē, Sirskis rakstīja, ka Krievijas karaspēks aktīvi uzbrūk visā frontes līnijas garumā un atsevišķos posmos gūst arī taktiskus panākumus. Tas ir iespējams, jo Krievijas armijas rīcībā ir vairāk karavīru un bruņojuma, kamēr Ukrainas vienības cieš no kaujasspējīgu karavīru, ieroču un artilērijas lādiņu trūkuma.

Pagaidām nav skaidrs, kurā frontes virzienā Krievijas karaspēks varētu mēģināt īstenot plašāku ofensīvu, taču esot pazīmes, kas liecinot par iebrucēju vēlmi spiesties Ukrainas otras lielākās pilsētas Harkivas virzienā. Par to pagājušajā nedēļā brīdināja arī Ukrainas Nacionālās frontes komandieris Oleksandrs Pivnenko.

Arī ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi ir norādījuši uz Krievijas karaspēka taktiskajiem panākumiem atsevišķos virzienos Doneckas apgabala ziemeļos.

Taču iebrucējiem šajā frontes sektorā nav izdevies veikt straujus izrāvienus, kas liecinot par Ukrainas armijas vienību spēju efektīvi aizsargāties, neraugoties uz ļoti ierobežotajiem resursiem.

"Kara izpētes institūta" eksperti prognozēja, ka Krievijas karaspēks tuvākajās nedēļās, pirms ASV militārās palīdzības ierašanās, visticamāk, gūs vēl lielākus taktiskos panākumus, taču diez vai spēs pilnībā salauzt Ukrainas aizsardzību.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vakar vakarā atkārtoti vērsās pie starptautiskās sabiedrības ar lūgumu nekavējoties piešķirt viņa valstij vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu,

lai spētu atvairīt Krievijas raķešu un dronu uzbrukumus. Zelenskis arī norādīja, ka Ukrainas karaspēkam ir nepieciešams vairāk ieroču, lai saglabātu savas pozīcijas frontē un izjauktu Krievijas kara plānus.

Zelenskis vērsās pie Eiropas Savienības ar aicinājumu nekavējoties uzsākt sarunas par Ukrainas uzņemšanu blokā, jo Kijiva esot izpildījusi visus nepieciešamos nosacījumus, lai sarunas varētu sākties. Eiropas Savienības dalībvalstu līderi decembrī deva zaļo gaismu iestāšanās sarunu uzsākšanai ar Ukrainu.

Ukraina arī vēlas kļūt par NATO dalībvalsti, tāpēc Zelenskis sacīja, ka uzaicinājumu iestāties aliansē ir pelnījusi ikviena valsts, kurai ar NATO ir kopīgas vērtības un kura ir gatava tās aizstāvēt.