Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Februārī Rīgas Zooloģiskajā dārzā apmeklētāji aicināti iepazīt bezmugurkaulniekus, uzzinot daudz jauna par skudrām, zirnekļiem un gliemežiem.
Latvijā turpina sarukt gan mežu, gan lauku putnu populācijas, liecina Latvijā ligzdojošo putnu monitoringa dati. Jaunākie rezultāti rāda, ka kopš 2005. gada samazinājušās 27 putnu sugu populācijas. Negatīvas tendences redzamas gan starp lauku, gan mežu putniem. Īpaši slikti rādītāji jau ilgstoši ir griezes un mežirbes populācijām. Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus secina, ka putnu skaits sarūk, noplicinoties lauku un mežu ainavām, taču griezei nav traktora, ar kuru aizbraukt līdz Saeimai.
Liepājā, kas ir viena no nozīmīgākajām putnu migrācijas vietām Latvijā, šogad izveidota Latvijas Ornitoloģijas biedrības Liepājas grupa. Latvijā šādas vietējās grupas ir vairākas, taču Liepājas pusē ilgāku laiku nav bijusi. Grupā apvienojas cilvēki, kurus saista kopīgas intereses un putnu vērošana, līdz ar to arī Liepājā būs iespēja mērķtiecīgāk pievērst uzmanību savvaļas putnu dzīvei, kā arī ziņot datus pat putniem un dot savu artavu zinātnei.
Nākamsestdien, 17. februārī, pulksten 11 Randu pļāvās Salacgrīvas dabas liegumā notiks jau piektais Niedru skulptūru festivāls, ko rīko Dabas aizsardzību pārvalde (DAP), aicinot dalībai pieteikties līdz sešu cilvēku komandas (neieskaitot bērnus).
Mistiskais radījums pūķis nav saistīts tikai ar ķīniešu astroloģiju. Pūķa tēls pastāv daudzās pasaules kultūrās, tostarp – kopš seniem laikiem arī Latvijas tautu mītos, teikās, pasakās. Tā līdzinieki – arī mūsu dabā.
Šķirojot bioloģiski noārdāmos jeb bioatkritumus, daudzdzīvokļu māja Liepājā ietaupa ap 200 eiro mēnesī. Tas ir viens no piemēriem, kā, sākot šķirot bioloģiskos atkritumus, iedzīvotājiem izdevies ietaupīt. Konkrētā daudzdzīvokļu māja, kur iedzīvotāji stāsta par savu pieredzi, iesaistījās kustībā "BIO cikls", kuru vadīja uzņēmums "CleanLiving". Akcijā, kas sākās novembrī un tagad ir noslēgusies, piedalījās vairākas Latvijas pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāji. Galvenie secinājumi – cilvēki labprāt iesaistās bioloģisko atkritumu šķirošanā, vienlaikus arī pieļaujot kļūdas, piemērot, izmetot brūnajā konteinerā plastmasas maisiņus un citas lietas.
Šogad janvāra beigās septīto gadu pēc kārtas aizvadīta Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) akcija "Ziņo par putniem dārzā". Šoziem pie barotavām 278 vietās Latvijā novēroti 10 294 putni, pārstāvot 56 putnu sugas. Visdaudzskaitlīgāk ziņots par lielo zīlīti, lauku zvirbuli un zaļžubīti, informēja LOB.
Februāra vidū Bolderājas meža daļā cirtīs slimās priedes, lai pasargātu apkārtējos mežus no iespējamas bojāejas, pēc iespējas ierobežotu koku sakņu trupes izplatību un saglabātu meža dzīvotspēju, informēja SIA "Rīgas meži".
Piektdien, 9. februārī, devīto gadu pēc kārtas Latvijā notiks akcija "Silto džemperu diena", kuras laikā cilvēki aicināti savā dzīvesvietā vai darbā mazliet samazināt telpas gaisa temperatūru un uzvilkt siltāku džemperi, informēja Vides izglītības fondā.
Rudeņos, kad rozēm sāk birt lapas, vienā otrā to krūmā top arvien vieglāk pamanāmi savdabīgi veidojumi, kas pirmajā acu uzmetienā zināmā mērā atgādina zarotnes dzeloņos ieķērušos sūnu kumšķus. Tagad ziemā, kad visas lapas ir pavisam nobirušas, šie kumšķi kļuvuši īpaši viegli ieraugāmi. Jā, bet šie kumšķi nav sūnu kumšķi. Tie ir kukaiņa – rožu sūnveida panglapsenes (Diplolepis rosae) – pangas.
Janvārī visā Eiropā notiek ziemojošo ūdensputnu uzskaite. Arī Latvijā ornitologi katru gadu janvāra vidū 500–600 vietās uzskaita ziemojošo ūdensputnu sugas. Tādējādi var noskaidrot, kā mainās ūdensputnu populācijas lielums.
Atkušņa un vižņu dēļ Zemgales upēs Mūsā un Lielupē ūdens līmenis ir kāpis par vienu metru. Ūdens izgājis no krastiem, ieplūstot palienēs, taču, pašvaldību ieskatā, iedzīvotājiem draudu pašlaik nav. Upju krastos dzīvojošie jau pieraduši pie biežiem paliem un plūdiem un risku gadījumā zina, kā rīkoties.
Februāris visā pasaulē ir mitrāju mēnesis, un arī Latvijā notiek dažādas tematiskas aktivitātes - izglītojošas nodarbības, pārgājieni, talkas un pat "Niedru festivāls". Nedēļas nogalē mitrāju nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, klimata pārmaiņu mazināšanā un cilvēka dzīvē skaidrota arī Latgales iedzīvotājiem.
Pirms apmēram pusgadsimta daudzi Latvijas ļaudis visus dienas plēsīgos putnus dēvēja par vanagiem. Starp lauciniekiem nereti gan trāpījās cilvēki, kuri šos "vanagus" mēdza šķirot divās kategorijās – "kaitīgajos vistu vanagos" un "nekaitīgajos peļu vanagos".
1. februārī 15 Eiropas valstīs sācies balsojums par "Eiropas Gada koku", kas ilgs līdz 22. februārim. Mūsu valsti konkursā pārstāv Kaņepju ozols, kas uzvarēja vietējā balsojumā, informēja "Eiropas Gada koks Latvijā" rīkotāji.
Janvāra nogalē Rīgas Zooloģiskā dārza speciālisti Baltijas jūrā netālu no Jūrkalnes izlaida pelēko roņu mātīti, kuru zoodārza darbinieki iesaukuši par Pūciņu – dzīvnieks kā novārdzis mazulis pērn 26. martā atrasts Jaundubultu pludmalē, informēja zoodārzā.
Lai saglabātu un vairotu Latvijas dabiskās pļavas, Latvijas Dabas fonds (LDF) ir izstrādājis jaunu zīmolu "Dabisko pļavu produkts". Jaunradītā zīme atklāta 31. janvārī, kad to arī piešķīra pirmajiem dabisko pļavu produktu ražotājiem. Zīmi "Dabisko pļavu produkts" turpmāk LDF piešķirs ražotājiem, kuri apsaimnieko dabiskās pļavas un ražo produktus – medu, zāļu tējas, gaļu, piena produktus, kā arī lauku tūrisma objektiem un amatniekiem, informēja fondā.
Sunīte Lote kopā ar kaķiem pēc saimnieces nāves ziemas spelgonī bija pamesta lauku viensētā, no kurienes viņa nonāca dzīvnieku patversmē. Lai gan drīz vien izdevās atrast jaunas mājas cietušajam sunim, tomēr jaunā saimniece – seniore Valmierā – nespēj tikt galā ar traumēto suni, kuram nu nāksies meklēt jaunas mājas.
Latvijā un Eiropā apdraudētie mazie ķīri iecienījuši Baltijas jūras ūdeņus, secinājusi Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pēc projekta "LIFE REEF" ietvaros 2022. un 2023. gadā veiktās putnu aviouzskaites Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas jūras ūdeņos. Abos gados kopumā uzskaitīti 18 tūkstoši mazo ķīru visās projekta izpētes teritorijās.
Kādus barības produktus tirgotāji un ražotāji piedāvā suņiem? Lētākajā suņu ēdienā princips ir līdzīgs kā ar kaķu ēdienu – gaļas maz, bet daudz graudaugu. Kādas ir alternatīvas, kam pievērst uzmanību, lai sunim izvēlētos veselīgāko maltīti? To pētīja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
