Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
"Mēs sevi sludinām par zaļu valsti, bet tas ir mīts. Ja mēs nebūtu Eiropas Savienībā, es nezinu, kas šeit notiktu," intervijā LTV raidījumam "Vides faktiem" norādīja bijusī Satversmes tiesa tiesnese, tiesību zinātņu doktore Ilma Čepāne. Tiešā un atklātā sarunā Čepāne skaidroja, kāpēc Satversmes spriedums būs mācību stunda valdībai, īpaši Zemkopības ministrijai un kāpēc līdz šim Latvijā neveicas ar vides aizsardzību.
Pirmais termodinamikas likums nosaka, ka visi dzīvības procesi ir saistīti ar enerģijas pārvērtībām, turklāt enerģija šajos daudzveidīgajos procesos nezūd, bet tikai pāriet no viena stāvokļa citā. Dzīvie organismi visi rodas, nāk pasaulē, daudzi pēc tam arī aug, attīstās, cīnās par eksistenci, vairojas, noveco un ikviens agrāk vai vēlāk neizbēgami iet bojā.
Šobrīd Latvijā jebkura putnu suga, kurai ir nepieciešami maz traucēti, lieli mežu masīvi ar lieliem kokiem, ir apdraudēta, un tostarp arī pūces, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja bioloģijas zinātņu doktors Andris Avotiņš. Viņš Latvijas Universitātē aizstāvējis promocijas darbu, kas veltīts tieši Latvijā ligzdojošajām pūcēm un to aizsardzībai.
Es šogad iemācījos jaunu vārdu – "atbūda". Vārds ir tik neierasts, ka pat "Microsoft Word" ar uzstādītu "Tildes Biroju" to pasvītro viļņoti sarkanu. Man šķiet, es tagad saprotu savas nezināšanas iemeslus. Atbūda ir rūpīgi glabāts noslēpums, lai tikai savējie, lai tikai izredzētie spētu atrast un izbaudīt šīs pasakainās un klusās vietas. Bet esmu šeit, lai runātu patiesību un sniegtu gaismu, sauciet mani par Prometeju.
Stārķu ligzdās nu ir atsākusies rosība. Jau ceturto gadu iespējams vērot notikumus stārķu ligzdā Tukuma novadā Latvijas Dabas fonda (LDF) un AS "Sadales tīkls" nodrošinātajā tiešraidē. Šogad arī notiks astotā starptautiskā balto stārķu ligzdu uzskaite, kurā aicināti piedalīties visi iedzīvotāji, ziņojot par savā apkaimē esošajām stārķu ligzdām portālā dabasdati.lv. Latvijā ir aptuveni 14 000 apdzīvotu stārķu ligzdu. Kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem šis skaits ir dubultojies.
Putnu aizsardzība pret dabas biotopiem – šāds duelis izvērsies Baltezera salās, kur tur mītošā jūras kraukļu kolonija ilgstoši nodara lielu kaitējumu aizsargājamiem un veciem kokiem, daļu no tiem faktiski iznīcinot. Dabas aizstāvjiem bija jāvienojas, kas šajā gadījumā svarīgāk: aizsargāt putnus vai kokus. Nolemts par labu biotopiem, tādēļ medniekiem dota iespēja daļu putnu nošaut, lai citus izbiedētu un liktu tiem pārcelties citviet.
Ik gadu pavasaros gājputnu masu atgriežamies pieņemts sagaidīt ar "Putnu dienām", kas šogad atklātas 6. un 7. aprīlī. Tiesa, šogad siltuma periods iesākās agrāk nekā parasti, tāpēc agrāk nekā citugad parādījās arī krietna daļa gājputnu. Tomēr lidoņus cienošo cilvēku aktivitāti šis fakts nemazināja – "Putnu dienās" Latvijā notikusi virkne tematisku pasākumu, tostarp daudzviet mākslīgo ligzdvietu – būru – kolektīva darināšana dobumperētājiem putniem.
Lai arī baltais un melnais stārķis ir vienas dzimtas putni, tēlaini var teikt, ka tie runā dažādās valodās un viens otru nesaprot. Kāds šādai komunikācijai ir rezultāts, var redzēt Skrundā. Liels bijis Skrundas kultūras nama darbinieku pārsteigums, kad balto stārķu ligzdā ieraudzījuši melno. Baltie ar to nav bijuši mierā. Kurš tad īsti būs ligzdas saimnieks, nav zināms vēl šobrīd.
Lai istabas augam varētu sniegt vislabākās un tam piemērotākās rūpes, būtiski zināt vismaz auga nosaukumu – tas palīdzētu painteresēties par augu un tā vajadzībām plašāk. Augu prasības atšķiras – vieni neņems ļaunā, ja tos pirms brīvdienu izbraukuma kārtīgāk salies, bet citiem tas nepatiks; vieni pacietīs, ja tos katru gadu pārstāda, bet citiem tas nebūs pa prātam, LSM.lv skaidroja Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītāja Zane Purne.
Šonedēļ Latvijā paredzama krupju migrācijas kulminācija, informē Dabas aizsardzības pārvalde, kas jau trešo gadu rīko akciju šo abinieku drošai pārvietošanai. Krupju glābšanā iesaistījušies arī liepājnieki, kuri nomaļā ielā Karostā lūko, lai palīdzētu krupjiem šķērsot brauktuvi pēc ziemas miega mežā. Brīvprātīgie atzina, ka iesaistīšanās misijā ir iespēja izzināt dabu, pavadīt laiku ar ģimeni un vienlaikus izdarīt arī ko noderīgu.
Dvietes palienē atbūda tiek dēvēta par piekto gadalaiku. Tas ir process, kad Dvietes un Ilūkstes upes appludina līdz pat astoņiem tūkstošiem hektāru lielu platību, un plūdi var ilgt līdz pat četriem mēnešiem, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve, Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda. Šogad atbūda palienē sākās martā, taču tad ūdens līmenis nokrita, bet aprīlī sagaidīts nākamais vilnis.