Ekonomika
Arī rožu audzētājiem jāpielāgojas karstām vasarām, šopavasar daudzviet rozes izsala
Arī rožu audzētājiem jāpielāgojas karstām vasarām, šopavasar daudzviet rozes izsala
Šogad daudzviet izsala rozes, tāpēc cilvēki stādus atkal pērk no jauna. Interese par dārzu veidošanu Latvijā nerimst, turklāt dārzkopībai daudzi pievērsušies tieši pandēmijas laikā. Cilvēki labprāt izmanto vietējās stādu audzētavas, to novērojusi rožu audzētāja no Saldus novada Blīdenes pagasta Lilija Bleidele – labiekārtošanas speciāliste, kura ikdienā strādā Brocēnos, bet jau četrus gadus paralēli nodarbojas ar rožu stādu audzēšanu.
Ekonomikas debatēs iezīmē ceļu turpmākai izaugsmei
(papildināts)
Ekonomikas debatēs iezīmē ceļu turpmākai izaugsmei (papildināts)
Lielākas investīcijas, plašākas kreditēšanas iespējas, produktivitātes palielināšana – tie ir daži no atslēgvārdiem ekonomikas izaugsmei ceturtdien, 16. maijā, Saeimā notiekošajās debatēs par ekonomiku, kas notiek pirmoreiz. Gan Ekonomikas, gan Finanšu ministrijas izstrādājušas Ekonomikas attīstības plānu un Latvijas Stabilitātes programmu, kas tad ir pamatā šodien notiekošajām debatēm. Tribīnē kāpa vairāk nekā 40 deputātu.
Latvijas privātā sektora konkurētspēja: rūpniecība – ekonomikas dzinējspēks, bet izaicinājumi ar pro...
Latvijas privātā sektora konkurētspēja: rūpniecība – ekonomikas dzinējspēks, bet izaicinājumi ar produktivitāti
Privātā sektora konkurētspēja lielā mērā ir tas, kas nosaka valsts labklājības līmeni. Uzņēmumi ražo preces un sniedz pakalpojumus, no kā tie pelna ienākumus, kas savukārt tiek izmantoti, lai maksātu algas un nodokļus. Citiem vārdiem sakot, cilvēki pelna sev iztiku un valsts saņem nodokļu maksājumus, kurus pēc tam pārdala dažādām publiskā sektora prioritātēm ar mērķi celt kopējo valsts labklājību. Šobrīd statistika un dažādu pētījumu rezultāti norāda uz to, ka privātais sektors saskaras ar darbaspēka pieejamības trūkumu, kas rezultējas ar to, ka darbaspēka izmaksu pieaugums ir straujāks par produktivitātes kāpumu jeb sarūk privātā sektora konkurētspēja.
Bankas saredz potenciālu palielināt gauso kreditēšanu Latvijā
Bankas saredz potenciālu palielināt gauso kreditēšanu Latvijā
Kā viena no Latvijas ekonomikas atpalicības problēmām plaši tiek minēta banku veiktā gausā kreditēšana. Taču, kā rāda pašu banku dati, tam ir iespēja mainīties. Interese aizņemties ir gan no iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, gan arī ieinteresētas aizdot esot pašas bankas.
Eiropas Komisija Latvijas ekonomikai šogad prognozē Baltijas valstīs otru straujāko izaugsmi
Eiropas Komisija Latvijas ekonomikai šogad prognozē Baltijas valstīs otru straujāko izaugsmi
Lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu šogad notiks lēna izaugsme 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Eiropas Komisijas (EK) pavasara ekonomikas prognoze. Neliela recesija ir gaidāma tikai Igaunijā. Tiek plānots, ka Latvijas izaugsme pārsniegs vidējo Eiropas Savienībā un sasniegs 1,7% no IKP. Salīdzinājumam – Lietuvas ekonomika šogad pieaugs nedaudz straujāk, proti par 2%.
Ministrs: Čornobiļas reaktoru nevar salīdzināt ar mūsdienu kodolenerģijas tehnoloģijām
(papildināts)
Ministrs: Čornobiļas reaktoru nevar salīdzināt ar mūsdienu kodolenerģijas tehnoloģijām (papildināts)
Ir jāveicina sabiedrības izpratne par kodolenerģiju un tās sniegtajām iespējām, jo Latvijā ir atmiņas par kodolkatastrofu Čornobiļā, bet toreizējās tehnoloģijas nevar salīdzināt ar tām, kas tiek izmantotas mūsdienās, starptautiskajā konferencē "Kodolenerģija Latvijai" norādīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība). Konferencē Rīgas Tehniskajā universitātē trešdien, 15. maijā, vairāki pasaules līmeņa enerģētikas un kodolenerģijas eksperti no Latvijas un ārvalstīm diskutēja par to, vai Latvijai ir iespējams ceļš uz kodolenerģiju.
PVD svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības pārbaudēs 36% gadījumu konstatē pārkāpumus
PVD svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības pārbaudēs 36% gadījumu konstatē pārkāpumus
Turpinot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu tirdzniecības uzraudzību, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudījis vairāk nekā 400 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, tostarp veikalus, tirdzniecības vietas tirgos, ielu tirdzniecības vietas un vairumtirdzniecības uzņēmumus. 36% gadījumu konstatēti dažādi pārkāpumi, informēja dienestā.
CSP: Zems izglītības līmenis rada pat četras reizes augstāku risku kļūt par bezdarbnieku
CSP: Zems izglītības līmenis rada pat četras reizes augstāku risku kļūt par bezdarbnieku
2023. gadā bezdarba līmenis personām 15–74 gadu vecumā ar pamata vai zemāku izglītības līmeni bija gandrīz četras reizes augstāks nekā personām, kas ieguvušas augstāko izglītību (attiecīgi 13,3% un 3,3%), informatīvajā apskatā "Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2023. gadā" secinājusi Centrālās statistikas pārvalde (CSP). Personām ar vispārējo vidējo izglītību bezdarba līmenis bija 8,8%, ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību – 7,2%.
Latvijā lauku saimniecību skaits 20 gados sarucis par trešdaļu
Latvijā lauku saimniecību skaits 20 gados sarucis par trešdaļu
Latvijā 2023. gadā bija 57,4 tūkstoši lauku saimniecību, kas ir par 11,6 tūkstošiem jeb 17% mazāk nekā saskaitīts 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanā. Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023. gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati.
Talsos taupības dēļ no darba aiziet 100 pašvaldības darbinieku
Talsos taupības dēļ no darba aiziet 100 pašvaldības darbinieku
Viens cilvēks vada gan tirgu, gan kinoteātri – šāds risinājums no 1. jūnija paredzēts Talsos. Pilsētā, kas, lai rastu izeju no finanšu krīzes, pirms neilga laika nāca klajā ar optimizācijas priekšlikumu pašvaldības iestāžu darbinieku algām un slodzēm. Visiem vienādi par 20% procentiem mazāku algu, un pāriet uz četru dienu darba nedēļu. Vai cilvēki ir ar to mierā, un vai sociālajos tīklos kaislības izraisījušais stāsts ir tikai par tirgus un kino apvienošanu?
Alimentu nemaksātāju problēmas risināšanā iesaistīs arī darba devēju pārstāvjus
(papildināts)
Alimentu nemaksātāju problēmas risināšanā iesaistīs arī darba devēju pārstāvjus (papildināts)
Atzīstot, ka līdzšinējie centieni atgūt valsts naudu no uzturlīdzekļu parādniekiem nav bijuši veiksmīgi, Saeimas darba kārtībā nonākuši likuma grozījumi, paredzot samazināt obligāti atvelkamās summas alimentu nemaksātājiem. Tādējādi cerēts lielu daļu parādnieku izdabūt no ēnu ekonomikas vai pelēkās zonas. Attiecīgi likuma grozījumi jau ir Saeimas Juridiskās komisijas darba kārtībā ar nolūku tos pieņemt jau līdz Jāņiem.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd