Ekonomika
Satiksmes ministrija (SM) iecerējusi līdz 2030. gadam izbūvēt Bauskas apvedceļu, projekta īstenošanā izmantojot publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli, liecina valdībā otrdien, 11. jūnijā, pieņemtais rīkojuma projekts.
Lai mazinātu pērnā gada 7. augusta vētras radītos zaudējumus, valdība otrdien, 11. jūnijā, lēma augkopju atbalstam no valsts budžeta atvēlēt 1 135 000 eiro.
Atkārtoti izsludinātajā konkursā uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu saņemti pieteikumi no 18 pretendentiem, informēja Valsts kancelejā.
10. jūnijā pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) padome uz pilnu piecu gadu pilnvaru termiņu apstiprināja divus jaunus valdes locekļus – Guntu Jēkabsoni un Mārtiņu Pauru, kurš gan iepriekš pildīja pagaidu valdes locekļa pienākumus. Jaunie vadītāji darbu uzsāks 17. jūlijā.
Pirms spriest par iespējamu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu, būtu jāizskata visas iespējas, kā gūt aizsardzības sektoram nepieciešamo papildu finansējumu. To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Starptautiskās "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas projekta izmaksu pieaugums Baltijas valstīs no sākotnējiem nepilniem sešiem miljardiem eiro līdz gandrīz 24 miljardiem eiro ir pamatots un saprotams. Šādu viedokli intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" pauda Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača.
Mākslīgā intelekta uzplaukums rada arvien vairāk iespēju, taču tajā pašā laikā arvien jaunas bažas vai risināmas problēmas. Tas attiecas arī uz finanšu sektoru. Mākslīgā intelekta uzplaukums palielinās banku atkarību no lielajiem Amerikas Savienoto Valstu tehnoloģiju uzņēmumiem, radot nozarei jaunus riskus, vēsta aģentūra "Reuters". Tikmēr Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atgādinājusi finanšu institūcijām par to pienākumu no riskiem pasargāt klientus.
No sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro līdz gandrīz 24 miljardiem eiro – aptuveni tik daudz Baltijas valstīs izmaksās vērienīgais dzelzceļa projekts "Rail Baltica". Tā pirmdien paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā 2024. gada maijā, salīdzinot ar 2023. gada maiju, palielinājās par 0,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar gada inflācijas datiem mēnesi iepriekš, gada inflācija maijā ir krietni sabremzējusies.
Rīgā 210 miljonus eiro vērtā ielu uzturēšanas konkursa norisi dome aicinās pārbaudīt Konkurences padomi (KP). Tā pirmdien, 10. jūnijā, paziņojusi pašvaldība. Piektdien Rīgā noslēdzās pieteikšanās vērienīgākajam iepirkumam. Todien atklājās, ka konkurence teju nepastāv – uz iepirkuma četrām daļām pretendē pieci uzņēmumi, turklāt tikai par vienu daļu interesējas divi komersanti.
Valsts AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padome pirmdien, 10. jūnijā, nolēmusi veikt izmaiņas kompānijas valdē – valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Arti Grinbergu, līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Rinaldu Pļavnieku iecelt valdes locekļa amatā un līdzšinējo valdes locekli Vitu Balodi-Andrūsu no amata LDz valdē atsaukt, informēja uzņēmumā.
Latvijas Banka publiskojusi jaunākās makroekonomiskās prognozes – saskaņā ar tām 2024. gadā Latvijā prognozējama zema inflācija – 1,5% un gausa iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme – 1,8%. Salīdzinot ar iepriekšējām – šā gada marta prognozēm – 2024. gada IKP un inflācijas izaugsmes prognozi Latvijas Banka nav mainījusi. Toties mainītas 2025. gada inflācijas un IKP prognozes – ekonomika 2025. gadā augs lēnāk, bet patēriņa cenas straujāk, nekā lēsts iepriekš.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbojas ar diasporas pārstāvjiem visā pasaulē, lai veicinātu viņu iesaisti mūsu valsts tautsaimniecības attīstībā. Viņi var piedalīties īpaši diasporai radītā pirmsinkubācijas programmā, papildināt zināšanas biznesa inkubatorā un saņemt grantu biznesa idejas attīstīšanai, lai dibinātu savus uzņēmumus Latvijā.
Norvēģijas 1,7 triljonu ASV dolāru lielais valsts ieguldījumu fonds, kas ir astotais lielākais elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" akcionārs, neatbalstīs 56 miljardu ASV dolāru izmaksu kompānijas vadītājam Īlonam Maskam, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
Daudzi no mums, saņemot vēstuļkastītē ne sev adresētu sūtījumu, ņem un vienkārši to izmet miskastē. Intas kundze tā nerīkojas un ar raidījuma "4.studija" palīdzību centās skaidrot situāciju un panākt, lai vēstules ar svešam cilvēkam domātu rēķinu vairs nepienāk viņas pastkastītē.
Lauksaimniecības jomā Eiropas Parlamenta (EP) jaunajam sasaukumam būs jādomā par saprātīgu nozares politiku, kā arī būtisks izaicinājums būs gatavošanās Ukrainas kā milzīgas lauksaimniecības valsts dalībai Eiropas Savienībā (ES), intervijā LTV sacīja biedrības "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
Lai gan Eiropas Centrālā banka (ECB) šonedēļ pirmo reizi kopš 2019. gada pazemināja galvenās procentu likmes, bankas prezidente Kristīne Lagarda pieļauj, ka drīzumā turpmāks likmju samazinājums nav gaidāms.
13 miljoni eiro – par tik lielām pārstrādēm naudas izteiksmē jau saņemti dati no Latvijas slimnīcām. Tas nozīmē, ka glābts un ārstēts vairāk cilvēku, nekā valsts budžetā plānots un paredzēts apmaksāt. Nacionālajā veselības dienestā (NVD) sola gada vidū neatliekamās palīdzības pārstrādes segt, pārdalot esošos finanšu līdzekļus. Taču slimnīcas brīdina, ka tā ir tikai ugunsgrēka dzēšana ar mazu ūdens spaini, kamēr liesmo visa māja.
Liepājā palielinās uzņēmumu un rūpnīcu skaits, tādēļ arī pieprasījums pēc zemo cenu īres dzīvokļiem ir audzis gan no uzņēmēju, gan darbinieku puses. Pašvaldība mēģina piesaistīt investorus, kas būtu gatavi celt jaunas daudzdzīvokļu ēkas. Šobrīd vietvara noslēgusi līgumus ar diviem uzņēmējiem, bet projektu sākšana atkarīga no finanšu institūcijas "Altum" līdzekļu piesaistes. Šobrīd tie jau piešķirti būvniecībai Valmierā un Bauskā, kur arī ilgstoši trūkst dzīvokļu. Zemo īres cenu namu trūkums šobrīd jūtams visās pašvaldības, taču ne visas tos var atļauties.
Eiropas Komisijā atkal parādījušas diskusijas par iespēju samazināt maksimāli pieļaujamās policiklisko aromātisko ogļūdeņražu normas kūpinātajai produkcijai. Zemkopības ministrija un nozares pārstāvji norāda, ka tas būtiski kaitētu Latvijas ražotājiem un nostādīs tos nevienlīdzīgos konkurences apstākļos ar citu dalībvalstu ražotājiem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
