Kūpinātas zivis, gaļa vai siers mūsu galdā nonāk bieži, bet tikai retais ir aizdomājies, ka bieži vien tos gatavo nevis kā senāk, kūpinot ar alkšņu, kļavas vai ābeles malku, bet gatavošanā tiek izmantotas krietni vien jaunākas tehnoloģijas, tostarp dažādi aromatizētāji. Tie produktiem piedod specifisko dūmu garšu vai aromātu.
Cik bieži pircēji liek galdā kūpinājumus, un vai zina, kā tos gatavo? To Latvijas Radio jautāja Rīgas Centrāltirgus apmeklētājiem.
"Īpaši nav veselīgi. Tā kā es nezinu, kas tajos iekšā, tos lietoju retāk. Vai pētu, kas rakstīts uz marķējuma? Ne vienmēr, šad tad. Brilles vajadzīgas, bet ne vienmēr tās ir līdzi."
"Diemžēl nē, jo slimību dēļ to nedrīkstu."
"Praktiski nelietoju, jo uzskatu, ka tie ir sabojāti produkti. Kad kļuvu tik gudrs, kā pašlaik, [nelietoju]. Kad neaizdomājos, tad lietoju."
"Nē, man ir problēmas ar kuņģi, un tās ir sekas. Mana meita ir pabeigusi uztura speciālistus, tāpēc tagad ēdu ļoti veselīgi. Kamēr esam jauni, mēs neaizdomājamies. Katram pašam jādomā par savu veselību, par savu nākotnes veselību."
Liegs astoņus kūpināšanas aromatizētājus
Tagad nolemts astoņus kūpināšanas aromatizētājus izņemt no tirgus. Tas tāpēc, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde veikusi zinātnisku novērtējumu un secinājusi, ka pastāv bažas par to kaitīgumu patērētāju veselībai. Visi aromatizētāji izvērtēti pēc jauniem datiem un atjauninātas metodoloģijas. Tas attiecas uz īpašiem aromatizētājiem, ko var pievienot pārtikai, nevis uz pašu pārtiku.
"Eiropas Komisija skaidroja, ka pārtikai apzināti nedrīkst pievienot kaitīgas vielas un šādas vielas ir jāsvītro no Eiropas Savienības pārtikā atļauto vielu saraksta. Līdz ar to tiek svītroti visi Eiropas Savienības (ES) sarakstā līdz šim iekļautie kūpināšanas aromatizētāju pirmapstrādes produkti," pastāstīja Zemkopības ministrijas Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja Zane Ružāne.
Tas nozīmē, ka turpmāk ražotāji tos nevarēs vairs izmantot produktu gatavošanas procesā. Ministrija apzinājusi Latvijas ražotājus, kuri izmanto šos aromatizētājus. Tagad ražotājiem jārēķinās, ka
būs divu un piecu gadu pārejas periodi un pēc tam tos vairs nevarēs izmantot.
"Latvija kopā ar citām dalībvalstīm iestājās par līdzsvarotākiem riska pārvaldības lēmumiem un panāca garākus pārejas periodus nozarei, jo uzņēmējiem būs ne tikai jāpārstrādā receptūras un marķējums, bet arī jāpārkārto ražošanas process. Tam būs ekonomiska ietekme," atzina Ružāne.
Jau strādā ar citām metodēm
Tikmēr zivju produkcijas ražotāja SIA "Karavela" līdzīpašnieks Jānis Endele pastāstīja, ka ir apzināti nozares asociācijas biedri un noskaidrots, ka lielākā daļa šādus aromatizētājus ražošanā neizmanto.
"Visi ir atraduši risinājumus, [kā strādāt] ar citām metodēm.
Tie bija labi un izcili, bet padārgi. Bija Krievijas tirgus, un ne vienmēr saprotami mērīšanas nosacījumi. Es varu runāt par mūsu uzņēmumu un dažiem, kas pārgāja uz… Tas nav aromatizētājs, bet dūms bez benzopirēna. Un šobrīd ir saprotami mērīšanas principi Eiropā, kur nav politiskie pietvērumi, tāpēc gandrīz visi ir atteikušies no šī. Tas nav saistīts ar kvalitāti, bet izmaksām," skaidroja Endele.
Jāatgādina, ka pirms vairākiem gadiem jau bija problēma ar benzopirēna sastāvu kūpinājumos un ražotājiem bija jāmaina kūpināšanas metodes, lai tas atbilstu pieļaujamām normām.
Tagad vēl nav zināms, kad jaunā kārtība stāsies spēkā, bet paredzams, ka tuvākajā laikā.
Bet ko darīt patērētājiem? Zemkopības ministrijas pārstāve pārejas perioda laikā ieteica pētīt produktu marķējumu, kurā ir jānorāda kūpināšanas aromatizētāju klātbūtne produktā. Tas nozīmē vienu – katrs esam atbildīgi par to, ko liekam savā galdā un vēderā.
