Viņš aicināja iedomāties situāciju, kad brīdi pirms Otrā pasaules kara Čehoslovākija, līdzīgi kā Ukraina tagad, būtu veiksmīgi cīnījusies ar savu ienaidnieku, proti, nacistisko Vāciju.

Tolaik tas būtu novērsis Otro pasaules karu, un līdzīgā situācijā šobrīd ir Ukraina, kas ar Rietumu palīdzību cīnās pret Krieviju.

"Ja ukraiņi padodas vai mēs atdodam Ukrainu, tad tā būs cita Krievija, kas nākotnē vedīs karu. Tā būs Krievija, kas vedīs karu ar Ukrainas tehnoloģijām, ar Ukrainas karavīriem no citām ģeogrāfiskajām pozīcijām. Un tad mēs būtu 1939. gadā. Bet pašreiz mēs esam 1938. gadā, un Ukraina patiesībā mums ļauj pagarināt 1938. gadu un nepieļaut 1939. gadu. Ukraina mums dod šo iespēju, un mums tā ir jāizmanto, lai novērstu karu starp lielvarām," viņš sacīja.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.