Pirmdiena, 17. jūnijs

Vārda dienas: Artis, Artūrs

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +22 °C, Z vējš, 1m/s
LSM Bērnistaba
Dzīve & stils / Veselība
Ārste: Miega zāles ir kā plāksterītis milzīgai bedrei
Ārste: Miega zāles ir kā plāksterītis milzīgai bedrei
Tādu cilvēku, kuriem ikdienā pietiek ar mazāk nekā septiņām stundām miega, sabiedrībā ir absolūts mazākums. Tie, kas guļ maz, bet uzskata, ka ar to pietiek, lielākoties paši sevi māna, jo vēl neizjūt negatīvās miega bada sekas. Vēlāk cilvēki mēģina tās ārstēt ar miega zālēm, taču tas nav labs risinājums, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, miega speciāliste Marta Celmiņa. 
Spēka treniņi nepārvērš sievietes muskuļu kalnos. Saruna ar fitnesa treneri Kārli Matisānu
Spēka treniņi nepārvērš sievietes muskuļu kalnos. Saruna ar fitnesa treneri Kārli Matisānu
Par spēka treniņiem sabiedrībā arvien klejo maldīgi priekšstati. Bieži vien cilvēki izvairās no svaru zāles tāpēc, ka nevēlas lielus, uzpumpētus muskuļus, taču realitātē spēka treniņi nav tikai par izskatu – tie ir par dzīves kvalitāti, spēku un veselību. Turklāt 80. gadi, kad cilvēki spēka treniņos nodarbojās tikai ar kultūrismu, sen jau ir pagājuši, un realitātē muskuļi nemaz tik ātri neaug, raidieraksta jeb podkāsta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja sertificēts fitnesa treneris Kārlis Matisāns.
Ārste: Krākšana var signalizēt par miega apnoju, kas neārstēta rada lielus riskus
Ārste: Krākšana var signalizēt par miega apnoju, kas neārstēta rada lielus riskus
Skaļa krākšana naktī var būt vienkāršs troksnis, bet var būt arī kā signalizācija par to, ka cilvēka smadzenēm gadiem un varbūt pat gadu desmitiem netiek pietiekami piegādāts skābeklis. Šī slimība ir obstruktīva miega apnoja, kas neārstēta ir īpaši bīstama, jo palielina gan infarkta, insulta un hipertensijas riskus, gan risku pēkšņi aizmigt pie stūres, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja ārste otorinolaringoloģe Rudīte Pivņenko.
Visi video/audio

Diagnoze - vēzis

Latvijas apstākļiem pielāgoto RSU testu personības novērtēšanai lieto vairāk nekā 300 speciālistu
Latvijas apstākļiem pielāgoto RSU testu personības novērtēšanai lieto vairāk nekā 300 speciālistu
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātnieku un citu speciālistu komandas veidotais Latvijas Klīniskais personības tests (LKPT), kas piemērots Latvijas kultūrvidei un darbs pie kura ilga gandrīz desmit gadu, pieejams arī izmantošanai psihologiem patoloģiskas personības psiholoģiskās īpatnības noteikšanai. Kā informēja RSU, šis ir pirmais gadījums augstskolas vēsturē, kad ar uzņēmumu – testa platformas nodrošinātāju – slēdz licences līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu.
Par bērnu sākt domāt pēc 30 gadu vecuma var izrādīties par vēlu. Saruna ar vīriešu reproduktīvās ves...
Par bērnu sākt domāt pēc 30 gadu vecuma var izrādīties par vēlu. Saruna ar vīriešu reproduktīvās veselības ārstu Ābeli
"Vīrietim atzīt problēmas ar bērna radīšanu noteikti nav viegli, taču tas jau ir milzu solis, ja vīrietis pie manis ir saņēmies atnākt," – tā intervijā LSM.lv saka ārsts urologs un androloģijas apakšspecialitātes pēdējā gada rezidents Andris Ābele. Mūsdienu straujais režīms domas par pirmo bērniņu mēdz aizbīdīt tuvāk 30 gadu slieksnim vai pēc tā, taču dakteris aicina rūpīgi padomāt – spermas kvalitāte ar gadiem nekļūst labāka un tās kvalitāte jau tā pēdējos gadu desmitos strauji kļuvusi sliktāka, tādēļ brīdī, kad būsiet nobrieduši bērniņam, var būt jau par vēlu.
Psiholoģijas doktore: Darbs ar cilvēkiem var būt izdegšanas faktors
Psiholoģijas doktore: Darbs ar cilvēkiem var būt izdegšanas faktors
Darbs ar cilvēkiem ir viens no izdegšanas riskiem, jo tas liek vadīt emocijas – gan savas, gan nereti citu, un tas paņem lielus iekšējos resursus. Ja resursi netiek atjaunoti, ja nav iespēju no darba atgūties, tad nereti sākas ceļš uz izdegšanu, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" atzina psiholoģijas doktore Marija Ābeltiņa. 
«Sakod zobus un saņemies». Kā pēcdzemdību depresiju uzlūkoja senāk un tagad
«Sakod zobus un saņemies». Kā pēcdzemdību depresiju uzlūkoja senāk un tagad
Psihiatra vai psihoterapeita atbalstu pēcdzemdību depresijas, kā arī citos gadījumos var nosaukt mūsdienu fenomenu, uzskata LSM.lv aptaujātie psihiskās veselības speciālisti. Pirms vairākiem gadu desmitiem veselības aprūpē psihiskajai veselībai netika pievērsta uzmanība vispār. Arī pēcdzemdību depresijas gadījumi palika ģimenes lokā, kur, tuviniekiem sniedzot emocionālu un fizisku palīdzību, jaunajai mammai bija vieglāk pārvarēt grūtības. Toreiz par to plaši nerunāja, sievietēm bija "jasaņemas", bet priekšplānā tika izvirzīta jaundzimušā labsajūta.
Urologs ir tāds pats normāls vecis. Saruna ar ārstu Leiši par vīriešiem un veselību
Urologs ir tāds pats normāls vecis. Saruna ar ārstu Leiši par vīriešiem un veselību
"Ārstam nevajag izlikties par baigi gudro, kurš tagad mācīs. Vīrieti vajag uzklausīt un vairāk vai mazāk "čomiski" pateikt: "Vecīt, nav labi, kaut kas ir jādara."" Tā vienu no veiksmīgas sadarbības pamatnoteikumiem, ārstējot vīriešus, raksturo Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas urologs Andrejs Leiše. Vairāk nekā 30 gadu pieredze profesijā ļauj secināt – mūsdienās izglābt izdodas krietni vairāk vīriešus, bet aizvien lielāko prieku sagādā pacienti, kas pēc operācijas samulsina, pienākot, apskaujot un pasakot: "Paldies!"
Labāka veselība tiem vīriešiem, kurus «pieskata» sievas. Intervija ar ģimenes ārstu Ingaru Burlaku
Labāka veselība tiem vīriešiem, kurus «pieskata» sievas. Intervija ar ģimenes ārstu Ingaru Burlaku
Vīriešiem, kurus veselības jomā "pieskata" sievas, ir labāka veselība un pašsajūta, viņi cītīgāk lieto zāles, vakcinējas un profilakse ir veiksmīgāka. Tā 12 darba gadu laikā novērojis ģimenes ārsts Ingars Burlaks. "Vīrieši ir slinkāki un pret savu veselību nešpetnāki". Kādēļ tā un kā ģimenes ārsts var strādāt ar vīriešiem, lai viņi par savu veselību rūpētos labāk un vairotu savus kvalitatīvi nodzīvotos dzīves gadus – par to LSM.lv saruna ar ģimenes ārstu.
Diabēta dienās bezmaksas pārbaudēs rosina noteikt veselības riskus
Diabēta dienās bezmaksas pārbaudēs rosina noteikt veselības riskus
Diabēta dienās Rīgas Stradiņa universitātes studenti un mediķi jau trešo gadu iedzīvotājiem bez maksas pārbauda acu spiedienu, redzes asumu, asinsspiedienu un glikozes līmeni asinīs, kā arī izvērtē insulta risku. Universitātes Oftalmoloģijas Studentu zinātniskā pulciņa vadītājs Mārtiņš Brūveris paskaidroja, ka tādējādi cer izcelt slimības iemeslus un iespēju tos laicīgi noteikt.
Psihoterapeits: Dzimumnoziegumu prevencijai nepieciešamas anonīmo seksa atkarīgo atbalsta grupas
Psihoterapeits: Dzimumnoziegumu prevencijai nepieciešamas anonīmo seksa atkarīgo atbalsta grupas
Kad mediju telpā uzzinām par kādu baisu notikumu jeb bērna vai pusaudža seksuālu izmantošanu, šādi notikumi ir smagi un sāpīgi ikvienam sabiedrības loceklim, kas liek vaicāt, vai esam darījuši visu, lai tos novērstu? Ārsts–psihoterapeits Artūrs Utināns sarunā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi uzsver, ka ir nepieciešams aktualizēt prevencijas pasākumus, kas vērsti uz potenciālajiem varmākām, tā apturot problēmu jau saknē, negaidot upurus. Viena no nepieciešamībām – anonīmo seksa atkarīgo atbalsta grupas.
Šķīvja mītu analīze
Populārākie