Dzīve & stils / Veselība
Kā attiecības veido cilvēki, kuri uzauguši līdzās atkarīgajiem? Skaidro RSU mācībspēks
Kā attiecības veido cilvēki, kuri uzauguši līdzās atkarīgajiem? Skaidro RSU mācībspēks
Tu vēlies ar cilvēku veidot attiecības, pietuvoties, bet reakcija ir atskabargaina. Gribi kādam no sirds palīdzēt, bet tevi dzen prom. Jau kādu laiku esi partnerattiecībās, bet cilvēks joprojām ir noslēgts, nerunā par jūtām un jūtama neuzticība? Varbūt tu pats tāds esi? Šajā rakstā skaidrošu, kā šāda attieksme veidojas, ja cilvēks audzis vidē, kur kādam tuviniekam bijusi atkarība.
Vai zini, kas ir sinestēzija?
Vai zini, kas ir sinestēzija?
Vai zini, ka ir cilvēki, kuri runātos vārdus redz krāsās, dzirdēto mūziku var sagaršot vai redzētās figūras sasmaržot? Tie nav fantastikas žanra sižeti, bet gan neparasta uztvere, un šo fenomenu sauc par sinestēziju. Savukārt cilvēkus, kuriem piemīt sinestēzija, sauc par sinestētiem.
Mugura pārogļojusies, bet esot jāiet uz darbu. Saruna par pārprasto vīrišķību ar apdegumu ārstu Serg...
Mugura pārogļojusies, bet esot jāiet uz darbu. Saruna par pārprasto vīrišķību ar apdegumu ārstu Sergeju Smirnovu
Apdegumu centra ārsti ļoti labi redz kopējo sociālo stāvokli valstī – jo mazāk naudas, jo vairāk pacientu, kuri, kaut ko zogot vai nelegāli pieslēdzot, guvuši smagas elektrotraumas un apdegumus. To 30 darba gadu laikā secinājis Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Biķernieki" Valsts Apdegumu centra vadītājs, ārsts traumatologs, kombustiologs Sergejs Smirnovs. Viņa pieredze arī liecina, ka vīrieši daudz sliktāk izprot nepieciešamību laikus vērsties pie ārsta un klausīt viņa norādēm, lai gan ielaistu slimību ārstēt ir krietni ilgāk un dārgāk.
Apvienotajos Arābu Emirātos attīsta mākslīgo intelektu un tā izmantošanu veselības aprūpē
Apvienotajos Arābu Emirātos attīsta mākslīgo intelektu un tā izmantošanu veselības aprūpē
Turpinot ieguldīt mākslīgā intelekta attīstībā, tiek spriests arī par tā izmantošanu medicīnas nozarē. Svarīgi jau uzreiz akcentēt, ka tas neaizstās ārstus, bet būs palīgs, palīdzot saskatīt kopsakarības un potenciālos riskus. Mākslīgais intelekts un tā sniegtās iespējas pašlaik tiek testētas dažādās medicīnas iestādēs Apvienotajos Arābu Emirātos. 
Glābjoša ierīce – defibrilators publiskās vietās. Kas katram jāzina par tā lietošanu?
Glābjoša ierīce – defibrilators publiskās vietās. Kas katram jāzina par tā lietošanu?
No 1. janvāra publiskās vietās jābūt pieejamiem automatizētiem ārējiem defibrilatoriem. Lai tos lietotu, nav vajadzība īpaša apmācība, – sniegt palīdzību ar tiem var jebkurš, taču vispirms jāizsauc palīdzība un jāuzsāk atdzīvināšanas pasākumi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja kardiologi Ainārs Rudzītis un Andris Skride, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes mediķis un pirmās palīdzības speciālists Miķelis Puķītis.
RSU pētījums: tuvākajos gados darba aizsardzības līmenis Latvijā neuzlabosies
RSU pētījums: tuvākajos gados darba aizsardzības līmenis Latvijā neuzlabosies
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījumā "Darba apstākļi un riski Latvijā" konstatēts, ka pēdējo gadu laikā strauji audzis diagnosticēto arodslimību skaits, ne tik strauji, bet pieaudzis arī arodslimnieku skaits. Secināts, ka psihoemocionālie riska faktori pēdējos gados ir izvirzījušies darba devējiem kā prioritāte risku novēršanai, bet arodslimību sekas nākotnē nav prognozējamas.
Ģimenes ārste: Vīrusu laiks rit pilnā sparā – ar slimības pazīmēm jāpaliek mājās
Ģimenes ārste: Vīrusu laiks rit pilnā sparā – ar slimības pazīmēm jāpaliek mājās
Pēdējo nedēļu laikā īpaši pieaug saslimšanas gadījumu skaits – cirkulē gan gripa, gan Covid-19, gan respiratori sincitiālais vīruss, gan norovīruss. Infekcijas ir lipīgākās tieši pirmajās dienās, tāpēc ar pirmajām saslimšanas pazīmēm gan bērniem, gan pieaugušajiem ir jāpaliek mājās, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska. 
Arī ziemā var inficēties ar leģionāru slimību
Arī ziemā var inficēties ar leģionāru slimību
Lai gan parasti ar legionelozi jeb tā dēvēto leģionāru slimību cilvēki inficējas vasarā, ar šo kaiti var sasirgt arī ziemā, ja boileros un arī daudzdzīvokļu ēku ūdens apgādes sistēmā netiek nodrošināta pareiza temperatūra. Kā cilvēki inficējas ar šo slimību, kādi ir simptomi, un kāpēc cilvēks var pat nepamanīt saslimšanu?
Vai zini, ka aukstās ūdensdziedniecības pirmsākumi Latvijas teritorijā meklējami Cēsīs?
Vai zini, ka aukstās ūdensdziedniecības pirmsākumi Latvijas teritorijā meklējami Cēsīs?
Aukstā ūdensdziedniecība Eiropā savu renesansi piedzīvoja 18. gadsimta beigās – 19. gadsimta sākumā, kulmināciju sasniedzot pagājušā gadsimta sākumā. Rīgas jūrmalā no 18. gadsimta pamazām attīstījās dziedniecisko ūdeņu un dūņu ārstēšanas iespējas un metodes, kuras baudīt un izmēģināt brauca Kurzemes muižniecības pārstāvji. Vēlāk Jūrmalas, īpaši Ķemeru ārstniecības atpūtas labumus atzinīgi novērtēja arī Krievijas armijas virsnieki.
Vīrietim nemaz nav jādara tik daudz veselīgo dzīves gadu vairošanai. Saruna ar ķirurgu un profesoru...
Vīrietim nemaz nav jādara tik daudz veselīgo dzīves gadu vairošanai. Saruna ar ķirurgu un profesoru Jāni Gardovski
Lai vīriešu dzīvildzi pietuvotu sieviešu nodzīvotajiem gadiem un iespējami pavairotu kvalitatīvi nodzīvoto gadu skaitu, daudz nav jādara – vīriešiem pēc 45 gadu vecuma būtu jāzina savs holesterīns, vismaz reizi divos gados jānodod konkrētas asins analīzes, ar ārstu jāaprunājas par paradumiem, jākustas un jāizpilda vēl daži vienkārši nosacījumi, uzskata Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Ķirurģijas klīnikas vadītājs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Jānis Gardovskis.
Komunikācijai jābūt abpusējai. Kas ietekmē pacientu pieredzi ārstniecības procesā?
Komunikācijai jābūt abpusējai. Kas ietekmē pacientu pieredzi ārstniecības procesā?
Pacienta un ārsta attiecībām ārstēšanas procesā ir svarīga nozīme. Daudzās medicīnas iestādēs Latvijā pacientu pieredzes aptaujas jau ieviestas, bet no nākamā gada tās būs obligātas. Lai pacients ar ārstu saprastos, komunikācijai jābūt abpusējai, proti, jārunā ir abiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" sprieda mediķi un speciālisti.