NATO Militārās komitejas vadītājs Bauers paziņoja, ka "nav par vēlu" palīdzēt Ukrainai, un mudināja sabiedrotās valstis dot priekšroku palīdzībai Kijivai šajā kritiskajā laikā.
NATO Militārās komitejas locekļi NATO–Ukrainas padomes formātā sazinājās arī ar Ukrainas militārajiem vadītājiem par pašreizējo situāciju Ukrainā.
Tika apspriests pastāvīgs atbalsts Ukrainai īpaši tagad, kad Krievija cenšas izkliedēt Ukrainas spēkus, atverot jaunu fronti Harkivā, lai izmantotu aizsardzības pavājināšanos citās vietās.
"Šodien ir 813. diena karā, ko Krievija uzskatīja par trīs dienu karu. Ukraina ir parādījusi pasaulei, ka tā spēj sasniegt bezprecedenta panākumus kaujas laukā. Nav nekā tāda, ko viņi nespētu. Viņiem tikai vajadzīga mūsu palīdzība.
Laimīgā kārtā – palīdzība ir ceļā un tā nav ne mirkli par agru. Jo laiks Ukrainā netiek mērīts dienās, nedēļās vai mēnešos – tas tiek mērīts cilvēku dzīvībās," uzsvēra Bauers.
NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs teica, ka pasaule atrodas "vēsturiskās krustcelēs" ne tikai starp demokrātiju un autokrātiju, bet arī starp nesodāmību un atbildību.
Un Krievijas vadība ir ļoti skaidri norādījusi, ka Kremlis izvēlējies nesodāmību. Lai attaisnotu savus nerimstošos centienus iegūt varu ārvalstīs un nezaudēt varu Krievijā, Putina režīms ir gatavs upurēt simtiem tūkstošus savu cilvēku.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
