Pēdējās diennakts laikā Ukrainas frontē notikušas 140 militārās sadursmes. 13 militārās sadursmes Harkivas apgabalā, kur Krievijas iebrucēji pēdējās dienās pastiprināja uzbrukuma operācijas.
Saskaņā ar monitoringa projekta "DeepState" ziņoto, Krievijas spēki varētu būt sagrābuši Harkivas apgabala ziemeļos esošo Lukjanci ciematu. Šī informācija gan nav vēl oficiāli apstiprināta.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Ļitviņenko paziņojis, ka šobrīd uz Harkivas apgabala administratīvās robežas izvietoti aptuveni 50 000 Krievijas karavīru. Saskaņā ar Ļitviņenko teikto, uzbrukumos Harkivas apgabalam tiek iesaistīti vairāk nekā 30 000 Krievijas iebrucēju.
Medijs "RBK-Ukraina" pirmdien vēstījis, ka saistībā ar vairāku ciemu zaudēšanu Harkivas apgabalā ir nomainīts operatīvi taktiskā armijas grupējuma "Harkiva" komandieris Jurijs Galuškins, kurš šajā amatā atradās kopš aprīļa. Par jauno grupējuma "Harkiva" komandieri iecelts brigādes ģenerālis Mihailo Drapatijs. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā ikvakara uzrunā norādījis, ka Drapatijam tiek nodrošināti nepieciešamie iznīcināšanas līdzekļi un spēki Krievijas iebrucēju atstumšanai, tostarp no Vovčanskas pilsētas, kur iepriekš notika civiliedzīvotāju evakuācija. Saskaņā ar Harkivas apgabala administrācijas vadītāja Oleha Sinehubova teikto, kopumā no pilsētas tika evakuēti 1600 mierīgo iedzīvotāju.
Krievijas iebrucēju taktiskie panākumi Harkivas apgabalā izraisīja Ukrainā satraukumu par efektīvu nocietinājumu trūkumu uz frontes aizsardzības līnijām. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Sinehubovs paziņojis, ka devis rīkojumu sasaukt visas nocietinājumu izbūvē iesaistītās puses, lai iepazītos ar to atskaitēm par paveikto darbu. Kā norādījis tīmekļa izdevums "Ukrainska pravda", atskaitēs iegūtā informācija tiks prezentēta preses brīfingā, kurā mediju pārstāvjiem būs dota iespēja uzdot jebkurus sabiedrībai interesējošus jautājumus.
Krievija aizvadītajā naktī uzbruka arī citviet Ukrainas teritorijā ar trieciendroniem "Šahed". Lielākajā daļā Ukrainas, tostarp Kijivas un Harkivas apgabalos, tika izsludināta gaisa trauksme. Kijivas apgabala administrācija ziņoja, ka apgabalā strādāja pretgaisa aizsardzība. Pagaidām gan nav ziņu par uzbrukumā iesaistīto dronu skaitu, postījumiem vai cietušajiem.
Aģentūras "Associated Press" žurnālisti pavadīja vienu dienu, lai iepazītu reālos mediķu darba apstākļus smagu kauju reģionos, arī Harkivā, un uzņemtie videomateriāli liecina, ka nākas strādāt arī telpās, kas nav aprīkotas pēc medicīnas iestādēm atbilstošiem standartiem. Ievainojumi ir ļoti dažādi – no šautām brūcēm līdz smadzeņu satricinājumiem. Daži kaujinieki tūlīt pēc atveseļošanās atgriežas vienībā, lai turpinātu veikt kaujas uzdevumus. "Tas ir mūsu pienākums. Ja nepalīdzēsim viens otram, rezultāta nebūs," norādīja ārsts ar segvārdu "Viters".
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
