"Īstenībā mēs pat esam redzējuši, ka Kremļa attieksme pret šo mērķi kļuvusi vēl skaidrāka, un, manuprāt, tā ir arī vēl viena būtiska realitāte, kas veido Ukrainas gribu cīnīties. Tas [karš] ir eksistenciāls, un tas ir arī neizbēgams," norādīja pētniece.
Bugajova interviju sniedza pavisam drīz pēc atgriešanās no Ukrainas – arī kara frontes.
"Protams, nepietiekams partneru atbalsts lielā mērā veicināja problēmas, ar kurām Ukraina saskaras frontes līnijā. Manuprāt, ir tāds drūms vērtējums [par notiekošo]. Reāls. Bet nav sakāves [sajūtas]. Un to ir ļoti svarīgi uzsvērt," viņa teica.
Tikmēr britu laikraksta "The Sunday Times" rīcībā nonākusi informācija, ka
Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons aprīlī, tiekoties Floridā ar topošo ASV prezidenta amata kandidātu republikāni Donaldu Trampu, apspriedis iespējamo vienošanos par kara izbeigšanu Ukrainā.
Saskaņā ar laikraksta avotu teikto, Kamerons mudinājis Trampu atbalstīt militārās palīdzības palielināšanu Ukrainai, jo tas palīdzētu noturēt frontes līniju un radītu Trampam "labākos iespējamos nosacījumus", lai mēģinātu panākt miera vienošanos starp Krieviju un Ukrainu gadījumā, ja republikānis uzvarētu novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās.
Lielbritānijas premjerministra Riši Sunaka pārstāvis izdevumam "Politico" sacījis, ka Lielbritānijas nostāja Krievijas izvērstā kara jautājumā nav mainījusies, piebilstot, ka Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam ir jācieš sakāve.
Savukārt pats Sunaks, komentējot laikraksta publikāciju, norādījis, ka britu ieguldījums Ukrainas drošībā ir investīcija Lielbritānijas drošībā. Viņš arī piebildis, ka citu NATO dalībvalstu vidū pastāv nopietnas bažas, ka tās varētu būt nākamie Krievijas mērķi ar visām no tā izrietošajām sekām, ja Kremļa saimnieks Vladimirs Putins gūs panākumus karā pret Ukrainu.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
