Ārpus ētera
Šoziem LSM.lv publicēja interviju un rakstu sēriju, lūkojot pēc atbildēm, kādēļ vīrieši Latvijā nedzīvo tik ilgi un veselīgi, cik gribētos un cik nodzīvo citviet Eiropas valstīs. Pienācis laiks uz vīriešiem, veselību un dažādām pretrunām palūkoties arī caur humora filtru!
Ievadot pirmskara žurnālu meklētājā frāzi "Melngalvju nams", mēs atradīsim ļoti maz rezultātu. Tikai dažas reportāžas no Latvijas, kad Polijas centrālās un reģionālās preses žurnālisti, ziņkārē par savu ziemeļu kaimiņu, devās uz pilsētu pie Daugavas. Viņi apskatīja Rīgas, luterāņu un katoļu katedrāles, Biržas un Saeimas ēku, Brāļu kapus, un, protams, nespēja paiet garām ēkai, kas celta XIV gadsimta sākumā Sv. Maurīcija brālības vajadzībām. Tieši tur 1921. gada 18. martā tika parakstīts Polijas un Padomju Krievijas līgums, kas izbeidza 1919.–1920. gada poļu–boļševiku karu un noteica Žečpospolitas austrumu robežu. Netiešas līguma sekas bija Polijas–Latvijas robežas funkcionēšana līdz 1939. gada rudenim.
No jūlija Latvijā suņus, kas dzimuši pēc pērnā gada 31. augusta, būs aizliegts turēt pie ķēdes, nepieļaujot, ka dzīvnieks visu mūžu pavada piesiets, paredz Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā.
Kāpēc spēka treniņi būtu noderīgi pilnīgi visiem? Kāpēc novājēt un būt labā fiziskā formā patiesībā ir pretstati? Par to un daudz ko citu raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" saruna ar sertificētu fitnesa treneri Kārli Matisānu, kurš uzsver – veselīgs dzīvesveids ir prasme, kuru var apgūt.
LTV raidījums "Kultūršoks", šķiet, atvēris Pandoras lādi. Patiesības labad gan jāsaka, ka informācija par Mūzikas akadēmijas pasniedzēju iespējamo uzmākšanos studentēm šoks bija tikai daļai skatītāju. Jo daudzi par to jau zināja. Diemžēl, arī no savas pieredzes.
Šoreiz Latvijas Televīzijas raidierakstā jeb podkāstā "Sporta studijas aizkulises" Matīss Timofejevs uz sarunu aicinājis šorttrekistu Reini Bērziņu. Pērn Bērziņš Eiropas čempionātā 500 metru distancē izcīnīja bronzas medaļu. Šī sezona Reinim beigusies priekšlaicīgi, jo vienās no sacensībām viņš savainojis potīti.
Kusties vairāk, ēd mazāk! Izslēdz no uztura cukuru, patērē tikai veselīgu pārtiku! Neēd vakaros un samazini uzņemto ogļhidrātu daudzumu! Noteikti šos un vēl daudzus citus risinājumus cīņai ar lieko svaru un tā radītajām veselības kaitēm būs dzirdējis katrs. Bet kā atsijāt graudus no pelavām? Kas ir zinātnē balstīts un kas izdomāts? Ko darīt, kad apņēmības ir vairāk nekā rīcības? To es cenšos skaidrot raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles".
11. martā portālā LA.lv Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš dalījās ar savu personīgo viedokli, kāpēc sabiedriskajiem medijiem būtu jāpārtrauc veidot saturs krievu valodā. Šis diskusiju temats, iespējams, ir viens no populārākajiem pēdējo gadu laikā un nekad nepamet "Twitter" joslu.
Nepietiekami novērtējot plašāku sabiedriski politisko kontekstu un iespējamo 24. februāra "Cūku komiksa" publikācijas uztveri, esmu atzinusi, ka pārkāptas divas sabiedrisko mediju redakcionālo vadlīniju normas: atbildīgums sniegt sabiedrības interesēm atbilstošu saturu un ar īpašu uzmanību izturēties pret mazaizsargātām un viegli ievainojamām sabiedrības grupām.
Pirms septiņiem gadiem es kā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) studente ziņoju savas augstskolas Ētikas komisijai par seksuālu uzmākšanos, ko piedzīvoju no pedagoga. Toreiz process beidzās ar slēdzienu, ka tam nav pierādījumu. Es pabeidzu studijas, aizgāju no akadēmijas un dzīvoju tālāk. Līdz 2024. gada februārim, kad manās rokās nonāca rektora izdotais rīkojums par JVLMA darbinieku uzvedības noteikumiem. Un informācija, ka studentu anonīmajās aptaujās atkal parādās tas pats pedagogs, kurš uzmācās man. Es sapratu, ka mainījies nav nekas.
"Garajās brīvdienās" pirms Lietuvas Neatkarības dienas ir plānota Kaziukas ("Kaziuko mugė") svinēšana, kas jau gadiem vieno poļus, lietuviešus un baltkrievus. Kaziukas bija ļoti populārs "poļu Viļņā" starpkaru periodā, tad, padomju laikos, bija pārtraukums, un pēc 1990. gada gadatirgus par godu princim Sv. Kazimiram (Lietuvas katoļu aizbildnis) atgriezās Lietuvas Republikas lepnās galvaspilsētas Viļņas centrā. "Kaziuki", kas jau kādu laiku tiek svinēti arī citās Lietuvas pilsētās, iezīmē pavasara sākumu un ir arī lielākais vietējo amatnieku tirgus. Kazīša svētki jau gadiem ir piesaistījuši tūkstošiem apmeklētāju.
Pagājušajā nedēļā mani, Latvijā dzīvojošu baltkrievu bēgli, satrieca traģēdija, kas notika Varšavā ar manu tautieti, 25 gadus veco Ļizu. Viņu pilsētas centrā nežēlīgi izvaroja vietējais iedzīvotājs. Diemžēl viņu neizdevās glābt, viņa nomira slimnīcā pēc vairākām dienām. Vīrietis ir aizturēts. Sekojot notikumu attīstībai, jūtot līdzi jaunās sievietes tuviniekiem, es pat nepamanīju, kā Latvijā atnāca pavasaris. Bet, ieraugot kalendārā tuvojošos 8. martu, kas manā dzimtajā Baltkrievijā oficiāli ir svētku diena, sapratu, ka pilnīgi nedomāju par šo dienu. Lai gan kopš bērnības tiku audzināta patriarhālā, vēl jo vairāk – padomju – kultūrā.
Šoziem LSM.lv publicēja interviju un rakstu sēriju, lūkojot pēc atbildēm, kādēļ vīrieši Latvijā nedzīvo tik ilgi un veselīgi, cik gribētos un cik nodzīvo citviet Eiropas valstīs. Pienācis laiks uz vīriešiem, veselību un dažādām pretrunām palūkoties arī caur humora filtru!
Ko tieši mēs saprotam ar pareizu vai nepareizu latviešu valodu? Vai lietojam pārāk daudz vai pārāk maz komatu? Kas ir biežāk pieļautās valodas kļūdas? Kas latviešu valodu zina labāk – valodnieki vai rakstnieki? Raidierakstā "Valis" par latviešu valodas pareizību, nepareizību, kļūdām, attīstību un svešvalodu ietekmi stāsta valodniece, tulkotāja, lektore, raidieraksta "Pieturzīmes" veidotāja Aiga Veckalne, uzsverot, ka valoda ir kā upe, kas var pastāvēt, tikai mainoties. Tēmu komentē arī reperis ansis un pasākumu vadītājs Renārs Zeltiņš.