Smagas cīņas turpinās Harkivas apgabalā, kur Krievija piektdien uzsāka sauszemes iebrukumu. Kopš piektdienas iebrucēji ir sagrābuši vairākas apdzīvotas vietas pie Ukrainas un Krievijas robežas, bet Ukrainas amatpersonas oficiāli neapstiprina teritorijas zaudēšanu, vien norāda, ka kaujas turpinās. No pašas Harkivas, kas ir otrā lielākā pilsēta Ukrainā un pašlaik atrodas vairāku desmitu kilometru attālumā no frontes līnijas, tikmēr pienāk ziņas, ka nekāda panika pilsētā nav vērojama.
Pārbīdes Krievijas Aizsardzības ministrijā un līdzšinējā ministra Sergeja Šoigu nomaiņa ar Andreju Belousovu liecina, ka diktators Vladimirs Putins sper soļus, lai sagatavotos ilgstošam karam Ukrainā, vērtēja ASV domnīcas "Kara studiju institūts" (ISW) analītiķi un sarunā ar Latvijas Radio apstiprināja drošības eksperti Latvijā.
Krievijas spēki turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainas aizstāvjiem Harkivas apgabalā – iebrucēji gūst zināmu progresu, vēsta monitoringa projekts "DeepState". Saskaņā ar projekta rīcībā esošo informāciju, ienaidnieks Harkivas apgabalā ieņēmis vairākas apdzīvotās vietas. Lai gan oficiāli šī informācija nav apstiprināta, Ukrainas aizstāvju ziņojumi no frontes liecina par atkāpšanos Harkivas apgabalā.
Aizvadītajā naktī turpinājās Krievijas mēģinājumi pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs informēja par aizsardzības operācijām vairāku apdzīvotu vietu virzienos, tostarp pie Vovčanskas. ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" (ISW) analītiķi tikmēr norādījuši, ka, visticamāk, Krievijas uzbrukumu mērķis nav saistīts ar vēlmi ieņemt Ukrainas otru lielāko pilsētu Harkivu.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons apstiprinājis, ka Ukraina drīkst izmantot britu ieročus arī triecieniem Krievijā. Ukrainai tiek dota lielāka rīcības brīvība, bet nevis tāpēc, ka Ukrainai ietu vieglāk, tieši otrādi – frontē iet arvien sliktāk, un karot vajag ar visu, kas pieejams, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.