OECD apvieno 38 pasaules attīstītākās valstis, tai skaitā 22 Eiropas Savienības dalībvalstis. Latvija OECD pievienojās pirms astoņiem gadiem un kopš tā laika reizi divos gados saņem rekomendācijas ekonomikas attīstībai. Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle uzsvēra, ka OECD secinājumi par galvenajiem šķēršļiem un iespējām Latvijas konkurētspējai un izaugsmei sakrīt ar Ekonomikas ministrijas un valdības nostādnēm.
"Dažādi izaicinājumi ir bijuši, un mēs kā Latvija esam viņus veiksmīgi pārvarējuši un spējuši rast risinājumus makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai," teica Zīle. "Protams, tajā pašā laikā ir jāatzīst, ka mūsu sabiedrībā ilgtermiņā ir augušas vajadzības un nepieciešamība pēc papildu publiskā finansējuma dažādām vajadzībām – gan drošībai, gan aizsardzībai, gan veselības aprūpei, sociālajiem un infrastruktūras attīstības pakalpojumiem. Tāpēc
OECD jau ne pirmo reizi vien rekomendē Latvijai pārskatīt nodokļu politiku.
Kā viens no lielajiem jautājumiem ir minēta arī darbaspēka pieejamība, kur efektīvai esošo cilvēku iesaistei darba tirgū ir aizvien lielāka loma. Jo īpaši jāizceļ nepieciešamība sekmēt sieviešu iesaisti augsti apmaksātās pozīcijās, un darbaspēka imigrācija būtu atstājams tikai kā risinājums augsti kvalificētu prasmju iztrūkuma gadījumos."
Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts vērtē, ka investīciju piesaistē atpaliekam no kaimiņvalstīm.
"Vēl 2011. gadā kredīti pret ekonomiku bija mērāma aptuveni 90% no iekšzemes kopprodukta, bet šī gada sākumā tie ir kādi 27%. OECD sniedz arī rekomendācijas, kas būtu jādara," sacīja Vilerts. "Viena ir informācijas pieejamības veicināšana, tas ir, gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem par banku sniegtajiem pakalpojumiem un to cenu. Teiksim, Latvijas Banka savā mājaslapā publicē noguldījumu procentu likmes, lai iedzīvotāji redzētu, kur viņiem ir izdevīgāk turēt savus līdzekļus. Otra lieta, protams, lai veicinātu kredītpakalpojumu pieejamību, ir konkurences stiprināšana. Šogad mēs esam gada sākumā jau paveikuši, proti, kredītņēmēju mobilitātes veicināšanu starp bankām. Tas ir šajā gadījumā kredītu pārfinansēšanas process, atvieglošana un izmaksu samazināšana. Šogad notiks darbs arī pie tā, lai šādu pašu izmaksu samazinājumu ieviestu arī uzņēmumu pusē."
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš stāsta, ka
sakrīt uzņēmēju un OECD ekspertu domas par darbaspēka nodokļu samazināšanu iedzīvotājiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem.
Lai to kompensētu, OECD gan rosina palielināt nekustamā īpašuma un ienākuma nodokļus. Tāpat nepieciešamas reformas publiskajā sektorā.
"Kopumā ir publiskā sektoram problemātika ar kadriem. Tas ietekmē arī to darbu kvalitāti un efektivitāti, un tur faktiski mums diezgan būtiskas reformas ir vajadzīgas, lai pārorientētu publisko pārvaldi kopumā no tāda procesa un atbilstības vērtēšanas tiešām uz mērķiem un rezultātiem," norādīja Endziņš. "Un otrs –
OECD ir atzinusi, ka ļoti vāji vai vispār nenotiek izvērtēšana pirms un pēc politikas ieviešanas,
jo savādāk mēs konstatējam kaut kādu problēmu, mums šķiet, ka tā varētu risināties, bet mēs pēc laika atkal neizvērtējam, vai mēs to rezultātu sasniedzām vai nesasniedzām. OECD mēs maksājam pietiekami lielu dalības naudu. Mērķis jau ir ne vienkārši būt bagātāko valstu klubiņā, bet tā lielā iespēja ir izmantot šos OECD ekspertu ieteikumus, lai mēs dzīvotu kopumā labāk."
OECD galvenie mērķi ir sekmēt valstu ekonomisko attīstību, finansiālo stabilitāti un dzīves līmeņa paaugstināšanu.
