Pirms iebrukuma sākuma Putina tuvākie līdzgaitnieki solīja vadonim, ka Krievijas karaspēks trīs dienu laikā ieņems Kijivu, bet nu jau rit trešais kara gads un Kremlis joprojām ir ļoti tālu no Putina pasludinātā mērķa par Ukrainas "demilitarizāciju un denacifikāciju" [likumīgi ievēlētās Ukrainas valdības gāšanu].
Putina bandā lojalitāte ir svarīgāka par kompetenci
Kremļa saimnieks no tā ir izdarījis savus secinājumus, bet nebūt nav gatavs atzīt, ka iebrukums Ukrainā bija neprātīga ideja. Viņš joprojām uzskata, ka tas bijis pareizs solis, bet karadarbība Ukrainā netiek vadīta pietiekami efektīvi.
Lai uzlabotu šo efektivitāti, Putins ir veicis kadru pārbīdes militāro struktūru vadībā. No amata atcelts ilggadējais Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, kura vietā Putins iecēlis ekonomistu Andreju Belousovu.
Šoigu tikmēr iecelts par Krievijas Drošības padomes sekretāru. Līdz šim šajā amatā darbojās viens no tuvākajiem Putina līdzgaitniekiem Nikolajs Patruševs, kurš turpmāk oficiāli skaitīsies Putina palīgs.
Staļina laikā šādas kadru tīrīšanas bieži vien vainagojās ar vadoņa nežēlastībā kritušo amatpersonu nošaušanu, bet Putins savā valdīšanas laikā ir izveidojis citu valsts vadības modeli, kas drīzāk līdzinās organizētās noziedzības bandai. Un šādās bandās grupējuma līderis savu līdzgaitnieku uzticību parasti vērtē augstāk par kompetenci.
"Putins pat savos labākajos gados svarīgiem amatiem izraudzījās acīmredzami neharismātiskus cilvēkus, kas nebūtu spējīgi jelkādā veidā mest viņam izaicinājumu.
Bet tagad, savas varas norietā, vēl jo vairāk," secina trimdā dzīvojošais Krievijas ekonomists Konstantīns Soņins.
Šoigu nekompetence nāca par labu Ukrainai
Belousova iecelšana par aizsardzības ministru nozīmē, ka šajā postenī būs cilvēks, kurš nekādā gadījumā neuzdrošināsies pavērst Krievijas armiju pret Putinu. To, ka šāds risks pastāv, apliecināja pagājušogad notikušais Prigožina dumpis, kas gan cieta neveiksmi.
Belousova uzdevums būs optimizēt Krievijas Bruņoto spēku darbību, lai Krievijas armija būtu gatava ilgam karam pret Ukrainu.
Putins joprojām ir pārliecināts, ka laiks strādā Krievijas labā un agri vai vēlu iebrucējiem izdosies nokausēt Ukrainas aizstāvjus un viņu sabiedrotos Rietumos.
Krievijas armijā jau gadiem ilgi viena no lielākajām problēmām bijusi plaši izplatītā korupcija, jo liela daļa armijas uzturēšanai un karam Ukrainā piešķirto līdzekļu tika vienkārši izzagti.
Šoigu bijis Krievijas aizsardzības ministrs kopš 2012. gada, un viņš bija tieši atbildīgs par visos armijas līmeņos izplatīto korupciju.
Neilgi pēc Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma Ukrainas Korupcijas novēršanas aģentūras vadītājs pat nosūtīja "pateicības vēstuli" Šoigu par gadiem ilgo ieguldījumu Krievijas militārā budžeta izzagšanā, kas ievērojami atviegloja Ukrainas cīņu pret okupantiem.
Kremlis nolēmis ierobežot korupciju armijā
Putins ilgu laiku pievēra acis uz armijas struktūrās izplatīto korupciju, jo viss Putina režīms balstās uz šādu valsts naudas izsaimniekošanu, no kuras iedzīvojas režīmam pietuvinātas personas. Taču zagšana notika tik lielos apmēros, ka nopietni apdraudēja Putina valdīšanas galveno mērķi: uzvaru karā pret Ukrainu, kas Kremļa saimniekam ļautu pasludināt sevi par Krievijas varenības atjaunotāju.
Tādēļ pēdējā laikā sperti vairāki soļi, lai mazinātu korupciju armijas struktūrās. Pirms dažām nedēļām aizdomās par kukuļņemšanu tika apcietināts aizsardzības ministra vietnieks Timurs Ivanovs. Savukārt otrdien kļuva zināms, ka par kukuļņemšanu lielā apmērā arestēts arī Aizsardzības ministrijas Galvenās kadru pārvaldes priekšnieks Jurijs Kuzņecovs. Kratīšanas laikā pie viņa atrada skaidru naudu aptuveni 100 miljonu rubļu (miljons eiro) vērtībā.
Amatu pārbīdes rezultātā savu posteni zaudējis Krievijas Drošības padomes vadītājs Nikolajs Patruševs, kurš tiek uzskatīts par vienu no tuvākajiem Putina līdzgaitniekiem. Viņš "pazemināts" līdz prezidenta palīga postenim. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pavēstījis, ka šajā amatā Patruševs nodarbosies ar "kuģubūves vadības" jautājumiem.
Sliktas ziņas līdz vadonim nenonāk
72 gadus vecais Patruševs ar Putinu ir pazīstams jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, kad abi strādāja VDK struktūrās Ļeņingradā (tagadējā Sanktpēterburgā).
Tieši Patruševs kļuva par Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) vadītāju pēc tam, kad 1999. gadā Putins vispirms kļuva par Krievijas premjeru un pēc tam arī prezidentu. FDD vadītāja amatā Patruševs nostrādāja līdz 2008. gadam; kopš tā laika bijis Krievijas Drošības padomes sekretārs. Viņa dēls Dmitrijs Patruševs bija iekārtots darbā par Krievijas lauksaimniecības ministru, bet pie jaunākās amatu pārdales ir paaugstināts amatā par Krievijas premjera vietnieku.
Paredzams, ka arī prezidenta padomnieka statusā Patruševs vecākais varētu saglabāt lielu ietekmi uz Putinu, jo personu loks, kas tiekas ar Kremļa saimnieku, ir ļoti ierobežots.
Pārsvarā tie ir cilvēki, ar kuriem Putins ir pazīstams vēl no Sanktpēterburgas laikiem. Daži no viņiem bija Putina biedri vasarnīcu kooperatīvā "Ozero" (Ezers) un pēc Putina nākšanas pie varas piedzīvoja galvu reibinošu karjeras izaugsmi.
Rietumvalstu izlūkdienesti vēstījuši, ka Putins nelieto internetu, tādēļ informācijas iegūšanā viņš ir atkarīgs no tuvāko līdzgaitnieku piegādāto ziņu kvalitātes.
Savulaik tieši Patruševs bijis tas, kurš pārliecinājis Putinu par nepieciešamību uzbrukt Ukrainai un solījis, ka līdzīgi kā 2014. gadā Krimā krievu karaspēks nesastaps vērā ņemamu pretestību.
Taču vēlāk, kad kara gaita izvērsās Krievijai nelabvēlīgi, Putina līdzgaitnieki baidījušies piegādāt vadonim sliktās ziņas. Šādā situācijā Putins stūrgalvīgi turējies pie uzņemtā kursa.
Krievijas ekonomika pakļauta kara vajadzībām
Putins uzskata, ka Krievijai jāizmanto savas priekšrocības (lielāks iedzīvotāju skaits un ekonomika), lai nokausētu Ukrainu, jo viņš tic, ka agri vai vēlu Rietumi pametīs Ukrainu likteņa varā vai arī piespiedīs pieņemt Krievijas uzspiestus pamiera noteikumus.
Pēc tam, kad valdošais režīms noorganizēja Putinam pārliecinošu uzvaru martā notikušajās Krievijas prezidenta "vēlēšanās", Kremļa saimnieks pauda viedokli, ka Krievijas sabiedrība atbalsta viņa uzsākto kursu.
Šis kurss ir vērsts uz Krievijas ekonomikas pakļaušanu kara vajadzībām, jo jau tagad militārās vajadzības aprij lauvas tiesu no Krievijas federālā budžeta.
Belousovs ir iecelts aizsardzības ministra amatā, lai nodrošinātu efektīvāku šīs naudas izlietošanu. Piemēram, viņš uzskata, ka Krievijai vajadzētu ieguldīt vairāk līdzekļu moderno ieroču sistēmu, dronu izstrādē.
Belousovam nav militārās pieredzes, taču ar līdzšinējo darbu valdībā viņš ir ieguvis Putina uzticību. Ne velti 2020. gadā, kad premjers Mihails Mišustins saslima ar koronavīrusu, tieši Belousovs uz laiku tika iecelts par premjera pienākumu izpildītāju.
"Viņam ir padomju skatījums. Tas nenozīmē, ka viņš atbalsta plānveida ekonomiku, bet viņš iestājas par kontroli, regulēšanu no valsts puses. Vajadzības gadījumā var naudu sadrukāt. Nevajag īstenot tik stingru monetāro politiku, vajag ciešāk regulēt," raidsabiedrībai BBC stāsta bijušais Krievijas premjers Mihails Kasjanovs.
Skaidrs, ka par šādu Kremļa politiku dārgi nāksies maksāt Krievijas iedzīvotājiem, jo citām vajadzībām nepieciešamā nauda tiks novirzīta armijas uzturēšanai, lai okupantu karaspēks varētu turpināt cīņu Ukrainā.
Taču Putins un viņa līdzgaitnieki acīmredzot ir secinājuši, ka Krievijas sabiedrības vairākums ir gatavs pieciest un samierināties ar šādiem zaudējumiem.
"Katru gadu šajā karā iet bojā vismaz 100 000 cilvēku, bet Putins, pēc visa spriežot, gatavojas karot bezgalīgi," sarunā ar BBC krievu redakciju secina ekonomists Vladislavs Inozemcevs.
